1860.gads 8.novembris atklāts pirmais dzelzceļš Latvijas teritorijā. Sankt-Pēterburgas – Varšavas dzelzceļa posms Ostrova – Dinaburga.
1861.gads 21.septembris Rīgas–Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība atklāja dzelzceļu satiksmi no Rīgas uz Dinaburgu (Daugavpili) (sk. pielikumā). Tas bija aizsākums vietējā dzelzceļa tīkla izveidei.
Turpmākajos 40 gados notika strauja jaunā transporta līdzekļa izplatība Baltijas guberņās. Viena pēc otras darbu uzsāka Mītavas (Jelgavas), Rīgas – Tukuma, Libavo (Liepājas), Maskavas – Vindavas (Ventspils) – Ribinskas un Vidzemes pievedceļu dzelzceļa sabiedrības. Atklātās līnijas deva impulsu pilsētu un ostu attīstībai. Gar dzelzceļiem pilsētās izauga jaunu rūpnīcu korpusi, noliktavu rajoni. Ostās izbūvēja lielus elevatorus, saldētavas un pievedceļus. Dzelzceļus sāka izmantot arī vietējie lauksaimnieki un sīkrūpnieki. 20. gs. sākumā Latvijas teritorijā jau bija dzelzceļu tīkls 1927 km garumā, kuru veidoja sešas galvenās tranzīta maģistrāles un atsevišķi šaursliežu pievedceļi. Dzelzceļi darbojās saskaņā ar Krievijas impērijas normatīvajiem aktiem, to galvenais uzdevums bija nodrošināt preču plūsmu starp Iekškrievijas guberņām un Baltijas jūras ostām.
1911.gads Rīgas – Orlas dzelzceļš bija lielākā vietējā dzelzceļa kompānija, kuras pārvaldei tika uzcelta ēka tagadēja Gogoļa ielā 3. Tās pārziņā līdz 1919. gadam bija sekojošas dzelzceļa līnijas: Rīga-Dvinska, Dvinska-Vitebska, Orla-Vitebska, Rīga-Mītava, Rīga-Bolderāja, Rīga-Tukums, Vitebska-Žlobina.
Atklāts jaunais dzelzceļa tilts pār Daugavu.
1914.gads I Pasaules kara priekšvakarā Latvijas teritorijā bez Rīgas-Orlas dzelzceļa darbojās Libau- Romnas dzelzceļa sabiedrība, Maskavas-Vindavas-Ribinskas dzelzceļa sabiedrība, un trīs šaursliežu dzelzceļu kompānijas: Valmieras pievedceļu sabiedrība, Vidzemes pievedceļu sabiedrībaun Liepājas-Aizputes dzelzceļa sabiedrība.
1914.-1915.gads Pirmā pasaules kara laikā dzelzceļš Krievijas impērijā tika pakļauts militārajām struktūrām, tā galvenais uzdevums bija nodrošināt armijas vajadzības-karaspēka pārvietošanos, apgādi ar pārtiku, ieročiem, munīciju. Pirmo reizi pasaules vēsturē pateicoties dzelzceļa transportam tika veikta masveidīga iedzīvotāju, rūpnīcu, valsts iestāžu, mākslas vērtību utt. vispārēja evakuācija.
1916.gads Vācijas karaspēks okupētajā Kurzemē un Vidzemē sāk būvēt 600 mm dzelzceļu tīklus: Ventspils-Stendes un Viesītes.
1916.gads Krievijas 12.armija savām vajadzībām Vidzemē uzbūvēja 750 mm dzelzceļu līniju Ieriķi-Gulbene-Sita un pārnagloja dzelzceļa līnijuPļaviņas-Gulbene no 750 mm sliežu platuma uz 1524 mm.
Kopumā visā Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā tika uzbūvēti 822 km dzelzceļu. Latvijas dzelzceļa tīklā izveidojās pieci dažādi sliežu platumi – K jeb 1524 mm, N jeb 1435 mm, M jeb 1000 mm, P jeb 750 mm, L jeb 600 mm. Kara darbība un ilgstoša frontes līnija . Latvijas pašā vidū gar Daugavu, pārvērta dzelzceļu par krāsmatām. Gadiem nemainīti gulšņi, nolietotas sliedes, sarautas telegrāfa līnijas, ūdensapgādes sistēmas, neremontētas lokomotīves un vagoni, saspridzināti tilti, kurināmā un smērvielu trūkums utt. Šāda aina sagaidīja tos, kas līdz ar pirmajām Latvijas valsts pastāvēšanas dienām sāka veidot nacionālo dzelzceļa kompāniju.