1918.gads 29.novembris
Satiksmes un darba ministrija uzsāka dzelzceļu pārņemšanu un ekspluatāciju no vācu militāro dzelzceļu direkcijas (MED). Tika panākta vienošanās, ka visus Latvijas teritorijā esošos dzelzceļus pārņems valsts un īpašuma jautājumus risinās vēlāk.
1919.gads
Liepājā izveidoja pirmo Latvijas dzelzceļu 5.ekspluatācijas nodaļu (vadītājs G.Klaustiņš), bet lielinieku iebrukums un vācu valdības apvērsuma mēģinājums pārtrauca visus Pagaidu valdības uzsāktos dzelzceļa pārņemšanas darbus.
4.marts no Liepājas pilsētas valdes pārņem Dzelzceļu darbnīcas. Par to vadītāju ieceļ G.Klaustiņu. Brīvības cīņām tajās uzbūvēja bruņoto vilcienu “Kalpaks”.
pavasarī P.Stučkas valdība izveidoja savu Dzelzceļu pārvaldi (sk. pielikumā) un mēģināja organizēt vilcienu satiksmi Latgalē un Vidzemē.
22.maijs A.Niedras valdība nodibina dzelzceļu valdi Rīgā.
14.jūnijs Vidzemē nodibināta Ziemeļlatvijas pagaidu dzelzceļu valde, kas pārzināja līnijas: Valmiera-Srenči, Valmiera-Ieriķi-Jugla, Ieriķi-Vecgulbene, Vecgulbene-Pļaviņas-Krustpils. Līdz ar to dzelzceļu tīklu Latvijā 1919.gada pirmajā pusē mēģināja pārvaldīt četras struktūras, atbilstoši sekmēm vai neveiksmēm frontes līnijā.
19.jūlijs inž. Gustavs Klaustiņš (sk. piel) iecelts par Dzelzceļu galveno direktoru.
5.augustā Satiksmes un darba ministrija izsludināja rīkojumu par Dzelzceļu virsvaldes (sk. pielikumu) izveidošanu un likvidēja visas iepriekš izveidotās struktūras.
25.novembris apstiprināts pirmais Latvijas dzelzceļu staciju nosaukumu saraksts un to sadalījums pa klasēm. Līnijās nomainīti uzraksti vācu valodā pret latviešu.
Dzelzceļu virsvalde izveidoja Izglītības nodaļu, kas organizēja kursus konduktoru, staciju dežurantu, telegrāfistu, kasieru, pārmijnieku, mašīnistu, vagonu sakabinātāju u.c. nepieciešamo profesiju sagatavošanai. Tāpat tika rīkoti latviešu valodas apmācības kursi, lai dzelzceļa saimniecībā varētu lietot tikai latviešu valodu.
8.oktobris sāk izdot Satiksmes un Darbu ministrijas vēstnesi, kurā publicēja rīkojumus un jaunāko informāciju dzelzceļa jautājumos. Izdod līdz 1920.g. 15.oktobrim.
1.decembris darbu sāk Dzelzceļu tipogrāfija, kurā tiek drukāti visi dzelzceļu nozarei vajadzīgie izdevumi, biļetes, vilcienu saraksti, veidlapas.
izveidota dzelzceļu Centrālā ambulance un aptieka
1920.gads
Latvijas dzelzceļi nodarbināja jau 7327 darbiniekus, tomēr vēl apmēram 1000 darba vietu bija brīvas. Trūka dažādu speciālistu, kurus nevarēja sagatavot ātri: inženieri, komerc un ekspluatācijas revidenti, mērnieki, arhitekti, ārsti, mehāniķi montieri u.c. speciālisti. Šī problēma tika atrisināta pakāpeniski, kad no bēgļu gaitām Latvijā atgriezās daudzi dzelzceļnieki un atpakaļ uz Latviju pārcēlās tie, kas cariskās Krievijas laikā pēc inženiera izglītības iegūšanas tika nosūtīti darbā dažādos Krievijas impērijas dzelzceļos. Administratīvā direkcija nodibināja Terminoloģijas komisiju, kas izstrādāja dzelzceļa terminoloģiju latviešu valodā. Lai nodrošinātu ātru saziņu un informācijas apmaiņu Dzelzceļu virsvalde izveidoja arī atsevišķus uzņēmumus saimniecisku darbu veikšanai: 7 kokzāģētavas gulšņu, jumta skaidu, malkas sagatavošanai, galdnieku un mehāniķu darbnīcas, kurās izgatavo tādas nepieciešamas lietas kā galdus, staciju solus, biļešu skapjus, logus un durvis ēkām. Elektromehāniskā darbnīca apkalpoja telegrāfus un telefonus, kā arī citas ierīces.
21.janvāris sākas ritošā inventāra pieņemšana no Vācijas. Saņemtas 53 lokomotīves, 105 pasažieru un 674 preču vagoni.
Izstrādāta lokomotīvju numerācija, dalījums sērijās un apzīmējuma principi: Ritošā inventāra remontdarbiem tika iekārtotas dzelzceļu darbnīcas Liepājā, Rīgā Dreiliņos un bijušajā a/s “Fenikss”, tāpat atjaunoja depo līnijās - Krustpilī, Gulbenē, Valmierā, Jēkabpilī, Stendē, Ventspilī.
12.maijs dibināta Latvijas dzelzceļnieku savienība (sk. pielikumu)
25.augusts dibināta Latvijas dzelzceļnieku biedrība (sk.pielikumu)
28.septembris pagaidu līgums ar Igauniju par tiešo tranzītsatiksmi caur Valkas mezglu
21.oktobris iznāca pirmais Dzelzceļu virsvaldes rīkojumu krājums, tajā tiek publicēti visi rīkojumi, noteikumi, instrukcijas, kas jāņem vērā dzelzceļu darbiniekiem, kā arī paziņojumi, pateicības u.c. informācija.
4.novembris vienošanās par bēgļu nosūtīšanu PSRS vagonos līdz Zilupes stacijai. Līgums paredzēja, ka vagoni jānosūta atpakaļ 6 stundu laikā un par to lietošanu nebija jāmaksā. Tas paātrināja un atviegloja I Pasaules kara bēgļu atgriešanos Latvijā.
11.novembris ieviesta pirmā Latvijas dzelzceļu uniformas sastāvdaļa – cepure ar emblēmu
1921.gads
15.februāris ar vilcienu no Rīgas uz Berlīni atklāta tiešā starptautiskā satiksme (sk. pielikumu) ar Igauniju, Somiju, PSRS, Poliju, Lietuvu, Čehoslovākiju, Vāciju, Franciju, Itāliju, Angliju, u.c. Eiropas valstīm
3.marts sākās ritošā inventāra pieņemšana no Padomju Krievijas, saņemtas 107 lokomotīves, 214 pasažieru un 1631 preču vagons
23.marts inž. Kārlis Bļodnieks (sk. pielikumu) iecelts par dzelzceļu galveno direktoru
1.aprīlis atjaunota tiešā pasažieru un preču satiksme ar Padomju Krieviju.
1.novembris Dzelzceļu Virsvaldes reorganizācija (sk. pielikumu).
1922.gads
darbu uzsāk Tiltu bāzes darbnīcas Čiekurkalnā, kā arī Krusteņu un pārmiju darbnīcas
30.marts atklāj kustību pār atjaunoto Daugavas tiltu Daugavpilī
15.aprīlis stājas spēkā konvencija par preču vagonu apgrozību starp Lietuvas un Latvijas dzelzceļiem
15.maijs atklāta pirmā no jauna uzceltā dzelzceļa stacijas ēkas Ķemeros (sk. pielikumu). Kopumā līdz 1940. gadam tika uzbūvētas 121 modernas staciju ēkas, lielākās no tām bija Lielvārdē, Skrīveros, Meitenē, Zemgalē, Ķemeros, Siguldā (sk. pielikumu) , Gulbenē (sk. pielikumu), Dzērbenē, Piebalgā, Drustos, Stendē, Lizumā, Inčukalnā, Dobelē, Saldū u.c. Būvētas arī darbinieku dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas - preču un bagāžas noliktavas, sviesta pagrabi
28.jūlijs konvencija ar Igaunijas dzelzceļiem par pasažieru un preču pārvadāšanu tiešā satiksmē
21.septembris konvencija ar Lietuvas dzelzceļiem par pasažieru un preču pārvadāšanu tiešā satiksmē
15.oktobris stājas spēkā pirmais tranzīta tarifs
6.novembris Latvijas dzelzceļi uzņemti Starptautiskajā preču vagonu lietošanas savienībā
platceļu posmos ieviests zižļu sazināšanās veids. No 1925.gada zižļu aparātus izgatavo dzelzceļu elektrotehniskajās darbnīcās
1923.gads
16.aprīlis dzelzceļā ievieš jaunos dienesta apģērbus
12.maijs darbu uzsāk Dzelzceļu galvenās darbnīcas Daugavpilī. Pirmais lokomotīves remonts tajā pabeigts 1924.gada 5.martā. Turpmākajos gados darbnīcās veic ne tikai vagonu un lokomotīvju remontu, bet arī lokomotīvju būvniecību
15.maijs spēkā stājas konvencija starp Vācijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas dzelzceļiem par pasažieru, bagāžas un preču satiksmi
6.septembris atjaunota satiksme pār Lielupes tiltu pie Bulduriem
22.oktobris saņemtas pirmās no 15 pasažieru lokomotīvēm, kas pirktas Padomju Krievijā
23.novembris Latvijas dzelzceļi iestājas Starptautiskajā dzelzceļu savienībā (UIC)
1924. gads
1.janvāris uzsākta tiešā preču satiksme starp Vāciju un Krieviju caur Latviju
19.janvāris vilciena avārija uz Vetas tilta; uzbraucot uz tilta, vilciens nogājis no sliedēm, jo nesaņēma brīdinājumu par remontdarbu veikšanu, 3 bojā gājušie, 3 ievainotie, bojāta 1 lokomotīve, 17 vagoni
16.marts inž. Andrejs Rode (sk. pielikumu) iecelts par Dzelzceļu galveno direktoru
1.jūnijs ieviesta tiešā II klases vagonu satiksme starp Liepāju un Klaipēdu caur Priekuli
14.augusts nodots satiksmei pirmais Latvijas dzelzceļiem paredzētais a/s “Fenikss” būvētais pasta vagons
1.septembris Valmieras-Ainažu-Smiltenes pievedceļi nodoti Valmieras pievedceļu sabiedrībai