14.decembrī stājās spēkā Eiropas Savienības direktīva nr. 2012/34/ES, kas paredz ievērojamas izmaiņas dzelzceļa transporta nozares regulējumā ES dalībvalstīs un vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidi.
Būtiskākās izmaiņas skar dzelzceļu infrastruktūras pārvaldītāju uzņēmumu attiecības ar valsti, proti, turpmāk dalībvalstīm būs jāsagatavo un jāpublicē dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģija vismaz nākamajiem pieciem gadiem. Uz tās pamata valstij būs jānoslēdz līgums ar infrastruktūras pārvaldītāju, kurā būs precīzi atrunātas abu pušu saistības un atbildība – gan nepieciešamā infrastruktūras kvalitāte, pārvaldīšanas efektivitāte, gan valsts saistības nodrošināt infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaru laika posmā, kas nepārsniedz 5 gadus. Tas nozīmē, ka dalībvalsts būs atbildīga par to, ka dzelzceļa infrastruktūra tiek uzturēta atbilstoši izstrādātajai stratēģijai, tā tiek atbilstoši finansēta un tās izmaksas ir samērīgas – dzelzceļa infrastruktūras lietotāji ir spējīgi samaksāt noteikto infrastruktūras izmantošanas maksu.
Būtiskas izmaiņas paredzētas infrastruktūras maksas aprēķināšanā. Jaunā direktīva paredz, ka Eiropas Komisijas izstrādās visām dalībvalstīm vienotus maksas aprēķina principus, paredzot, ka katram nozīmīgam tirgus segmentam papildus tiešajām izmaksām varēs noteikt uzcenojumu, kādu attiecīgā segmenta uzņēmējs spēj samaksāt. Tas nozīmē, ka pārvadājumiem ar augstu rentabilitāti varētu noteikt augstāku maksu par infrastruktūras izmantošanu nekā mazāk rentabliem pārvadājumiem.
Direktīva arī izvirza prasību atdalīt grāmatvedības uzskaiti dzelzceļa papildpakalpojumiem, piemēram, manevru darbiem, lokomotīvju ekipēšanai.
Ļoti nozīmīgi, ka direktīva neprasa organizatoriski pilnībā atdalīt infrastruktūras pārvaldītāju no pārvadātāja, izveidojot savstarpēji neatkarīgus uzņēmumus. Jautājums par šo uzņēmumu atdalīšanu atlikts turpmākai izskatīšanai, jo pagaidām nav pierādījumu tam, ka šāda atdalīšana būtu pamatota ar zemākām dzelzceļa transporta kopējām izmaksām vai lielāku nozares efektivitāti.
Direktīvas ieviešanai atvēlētais laiks nacionālajos likumos ir 30 mēneši, bet pārejas periods uz jauno infrastruktūras maksas aprēķina metodi noteikts četri gadi pēc ieviešanas.
Sagatavoja LDz Sabiedrisko attiecību daļa