Latvijas dzelzceļa (LDz) vadībā Latvijā top zinātniski tehnoloģisks pilotprojekts jaunas, efektīvas trokšņu sienas radīšanā gar dzelzceļa sliedēm. Sienas specifika un materiāli būs inovatīvi un izstrādāti specifiski 1520 mm sliežu platuma dzelzceļa trokšņu mazināšanai. Sienu 1 km garumā būvēs Rīgā Aizkraukles līnijas atzarā, un to paredzēts pabeigt 2015. gadā.
Piedaloties Eiropas Savienības vides un dabas projektu atbalsta programmas LIFE+konkursā, LDz ieguvis finansiālu atbalstu projekta Inovatīvi risinājumi dzelzceļa trokšņu pārvaldībā īstenošanai. Turpmāko trīs gadu laikā uzņēmums kopīgi ar sadarbības partneriem Latvijā – Rīgas Tehnisko universitāti un SIA Composite Constructions, kā arī Latvijas Vides aizsardzības fondu – īstenos zinātniski tehnoloģisko projektu, kura risinājumi būs izmantojami Eiropā un specifiski valstīs ar 1520 mm sliežu platumu.
Trokšņu siena taps trīs posmos. Jau tuvākajā laikā tiks uzsākta starptautiskās dzelzceļa trokšņa novērtēšanas metodes RMR (Reken en Meetvoorschrift Railverkeerslawaai -Dzelzceļa satiksmes radītā trokšņa mērījumi un aprēķini, holandiešu val.) piemērošana un mērījumu precizēšana 1520 mm sliežu platuma dzelzceļam Latvijā un ritošajam sastāvam. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu un Eiropas Savienības direktīvām ar RMR metodi Latvijas dzelzceļam tiek izstrādātas trokšņu stratēģiskās kartes. Esošā RMR metode radīta 1435 mm sliežu platuma specifikai, tādēļ nepieciešama tās adaptācija mūsu dzelzceļa specifikai. Mērījumus un metodes adaptāciju Latvijas apstākļiem veiks Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki.
Izmantojot RMR datus, Eiropā tiek izstrādāti dzelzceļa trokšņus klusinoši un absorbējoši materiāli un būvētas trokšņu sienas. 1520 mm platuma dzelzceļa specifiskie dati RMR metodes ietvaros tiks iegūti, veicot mērījumus Latvijā. Iegūtie aprēķini būs izmantojami un piemērojami arī citās valstīs ar atbilstošu sliežu platumu un ritošo sastāvu.
Paralēli RTU veiktajiem dzelzceļa trokšņu mērījumiem uzņēmums SIA Composite Constructions, analizējot iegūtos datus, strādās pie inovatīvu kompozītmateriāli izstrādes, no kā Latvijā tiks veidota trokšņa siena. Paredzēts, ka jaunizstrādātajiem materiāliem par 10 – 20 % jāspēj mazināt dzelzceļa radītie trokšņi. Tie būs videi un cilvēkiem draudzīgi. Trokšņa sienas optimālas konstrukcijas modelēšanu noteiktajā dzelzceļa posmā un faktisko trokšņu līmeņu mērījumus veiks uzņēmums, kurš uzvarēs šī darba veikšanai izsludinātā konkursā.
Savukārt projekta noslēguma etapā ap trokšņu absorbētāju, kas radīts no inovatīvo tehnoloģiju materiāliem, paredzēts veidot „zaļo” sienu – īpaši atlasītu, trokšņus visefektīvāk absorbējošu koku sugu stādījums.
„Trokšņu sienas projekta īstenotājiem ir vairāki tehniskie un zinātniskie uzdevumi un izaicinājumi, gan Latvijas, gan visas Eiropas mērogā. Tomēr šis nav projekts šauri zinātniskam lokam, bet, gan vēlamā nākotne, domājot par Latvijas dzelzceļu attīstību un tā mijiedarbību ar apkārtējo vidi un cilvēkiem. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ Latvijas dzelzceļš piedāvāja un izstrādāja projektu LIFE+ programmas ietvaros un uzņēmies tā vadību un koordinēšanu,” norāda LDz prezidents Uģis Magonis.
Projekta kopējās izmaksas ir apmēram 1,5 miljoni eiro, no kurām lielākās izmaksas segsLIFE+ un Latvijas dzelzceļš.
Koncerns Latvijas dzelzceļš sastāv no valdošā uzņēmuma VAS Latvijas dzelzceļš un piecām meitassabiedrībām – AS LatRailNet, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA LDz Cargo, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDz Infrastruktūra; ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDz Ritošā sastāva serviss, kā arī apsardzes uzņēmuma SIA LDz Apsardze.
Sagatavoja LDz Sabiedrisko attiecību daļa