Starptautiskajā Drošas dzelzceļa šķērsošanas dienā, 2. jūnijā, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) uzsāk sociālu kampaņu par drošu dzelzceļa šķērsošanu “Atmet telefonu un dzīvo!”, aicinot dzelzceļa tuvumā nelietot mobilās ierīces un būt uzmanīgiem. Tieši mobilo tehnoloģiju lietošana ir šī gada vadmotīvs visā pasaulē, akcentējot drošību dzelzceļa tuvumā.
http://www.dzirdiredzidzivo.lv/lv
Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā uz dzelzceļa notikuši 10 negadījumi, kuros traumēti 11 cilvēki, astoņi no tiem gājuši bojā. Savukārt 2016. gadā Latvijā reģistrēti 28 negadījumi dzelzceļa satiksmē, kuros cieta 28 cilvēki, no tiem 24 gāja bojā. “Neuzmanība ir galvenais negadījumu iemesls uz dzelzceļa, ko nereti radījusi riskanta, iespējams, pašu cilvēku neapzināta mobilo tehnoloģiju lietošana dzelzceļa tuvumā. Tāpēc mūsu, kā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja uzdevums, ir informēt un izglītot sabiedrību par dzelzceļa drošības jautājumiem ar mērķi samazināt cietušo un bojāgājušo cilvēku skaitu,” stāsta “Latvijas dzelzceļa” prezidents Edvīns Bērziņš.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka lietot mobilās tehnoloģijas dzelzceļa tuvumā ir riskanti, noskaidrots “Latvijas dzelzceļa” sadarbībā ar profesoru Ivaru Austeru un SKDS veiktajā pētījumā par Latvijas iedzīvotāju uzvedību dzelzceļa tuvumā. Pēc aptaujāto domām riskanti ir šķērsot dzelzceļu un vienlaikus izmantot telefonu saziņai vai izklaidei (93% aptaujāto), klausīties austiņās mūziku (92%), runāt pa telefonu (86%). Tāpat iedzīvotāju vērtējumā bīstami ir uz dzelzceļa sliedēm vai to tuvumā fotografēt vai filmēt sevi un citus, apkārtni (76%). Cilvēki bieži novērojuši, ka citi šādi rīkojas, kamēr paši riskanti rīkojušies teju divreiz retāk.
“Cilvēki reizēm riskē dzelzceļa tuvumā un tas pašiem nepatīk, jo viņi apzinās šādas uzvedības bīstamību. Lai savu rīcību attaisnotu un rastu racionālu pamatojumu, vienkāršākais ceļš ir citiem piedēvēt biežāku riskēšanu,” pētījuma datus komentē Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers. Viņš uzsver: “Tāpat var secināt, ka daļa iedzīvotāju dzīvo pēc principa – kam jānotiek, tas notiksies. Tie cilvēki, kuriem šķiet, ka nevajadzētu iejaukties un aizrādīt riskētājiem dzelzceļa tuvumā, paši būtiski biežāk šādi rīkojas – šķērso dzelzceļu, runājot pa telefonu vai rakstot īsziņu.”
Gandrīz 40% aptaujāto ir gadījies nokļūt riskantā situācijā, lietojot mobilās ierīces un tādejādi savlaicīgi nepamanot apdraudējumu, piemēram, šķērsli un citus satiksmes dalībniekus. Pētījumā parādās saistība starp riskantu uzvedību un mobilo tehnoloģiju lietošanas ilgumu. Tie, kuri aktīvo lieto mobilās tehnoloģijas vairāk par četrām stundām dienā, biežāk uzskata sevi par riskētājiem, bet tie, kas stundu vai mazāk – ka nav aizrautīgi un neriskē. Starp aptaujātajiem mobilās tehnoloģijas visvairāk lieto jaunieši vecumā līdz 24 gadiem – 36% jauniešu aktīvi izmanto dažādas ierīces vairāk par četrām stundām dienām un no tiem 7% pat astoņas stundas un vairāk.
“Mūsu ikdiena vairs nav iedomājama bez dažādu tehnoloģiju izmantošanas. Tās ļauj būt mobiliem, ātri un ērti sasniedzamiem. Taču nereti tas ietver arī daudz dažādu risku, kā rezultātā zūd uzmanība pret apkārtējo vidi un mainās laika izjūta. Pētījuma dati liecina, ka vidēji cilvēki mobilās tehnoloģijas lieto četras un pat vairāk stundas dienā. Tas liecina par to, ka cilvēki aizvien mazāk laika velta savstarpējai komunikācijai un klātesamības sajūta kļūst sekundāra. Dzīvot šeit un tagad – atteikties no tehnoloģiju piesātinātības kļūst arvien grūtāk. Līdz ar to būtiski ir vērst iedzīvotāju uzmanību uz iespējamiem riskiem saistībā ar tehnoloģiju lietošanu dažādās situācijā, īpaši vietās, kas rada drošības riskus, kā piemēram, uz ielas, pie auto stūres, dzelzceļa tuvumā un citur,” skaidro Dace Caica, biedrības “Esi brīvs!” valdes priekšsēdētāja, psihoterapeite, procesu atkarību speciāliste.
2017. gada maijā LDz, SKDS un I. Austera veiktajā pētījumā par iedzīvotāju rīcību riskantās situācijās aptaujāti 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Starptautiskajā Drošas dzelzceļa šķērsošanas dienā izglītojošas aktivitātes par drošību dzelzceļa tuvumā vienlaikus notiek vairāk nekā 40 pasaules valstīs, šogad akcentējot atbildīgu mobilo tehnoloģiju lietošanu.
VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.