Īstenojot ūdeņražlokomotīves projektu, Latvijai ir iespēja būt starp līderiem ūdeņražtehnoloģiju ieviešanas jomā dzelzceļa nozarē, tā šodien Kazahstānas galvaspilsētā Astanā atzina VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) rīkotās diskusijas “”Zaļās ekonomikas” attīstība transporta sektorā” dalībnieki.
LDz viceprezidents Ainis Stūrmanis atzina, ka vides risinājumu integrācija tautsaimniecībā un tostarp dzelzceļā ir ļoti aktuāla, jo Latvija jau ir noteikusi sev uzdevumu kļūt par “zaļāko” valsti pasaulē. Viņš uzsvēra, ka daudzas valstis arvien biežāk izvēlas videi draudzīgāku transportu gan pasažieru, gan kravu transportēšanai pat tad, ja izmaksas ir dārgākas. Domājot par nākotnes attīstību, LDz ir vairāki darbības virzieni – tostarp dzelzceļa elektrifikācija, taču to visur nav iespējams veikt, tāpēc vienlaikus notiek darbs pie ūdeņraža lokomotīves izstrādes, kuras prototips apskatāms arī Astana EXPO 2017 Latvijas paviljonā. “Šobrīd strādājam, lai radītu, cik mums zināms, pasaulē pirmo manevru ūdeņražlokomotīvi,” pastāstīja A.Stūrmanis.
LDz padomes loceklis Aigars Laizāns atzina, ka tieši enerģētikas nozare, kaut arī ļoti progresīva un rada jaunas iespējas, ir tā, kas vienlaikus rada visvairāk problēmu videi. “Kad mēs kaut ko darām, mēs atstājam pēdas un tas savā veidā “samazina” pasauli, kurā dzīvojam. Taču Latvijā un tai skaitā LDz mēs domājam par risinājumiem, kas palīdz uzlabot vidi, taupa resursus, kuros izmantojama atjaunojamā enerģija,” uzsvēra A.Laizāns. Viņaprāt, pats grūtākais ir mainīt cilvēku attieksmi – “mēs gribam ātrus un lētus risinājumus, bet tie nav ilgtspējīgi. Bet ir jāizvēlas – vai es iegūstu kādu rezultātu ātri un lēti, bet piesārņojot vidi, vai arī saudzēju vidi, taču tas prasa lielāku ieguldījumu. Es uzskatu, ka mums jārīkojas tā, lai arī mūsu bērniem un mazbērniem būtu patīkami uz šīs planētas dzīvot.”
Šim skatījumam piekrita arī Kazahstānas dzelzceļa galvenais inženieris Batirs Kotirevs, kurš norādīja: “Ekoloģiski risinājumi ir šķietami dārgāki tādēļ, ka finansisti un ekonomiski primāri raugās un sākotnējās investīcijas apmēru, taču tā nes rezultātu ilgtermiņā un rada arī finansiālus ieguvumus. Ir jāskatās uz visa dzīves cikla izmaksām, ne tikai sākotnējo investīciju.”
Viņš arī norādīja, ka emisijas dzelzceļā ir neizbēgamas, bet Kazahstānas dzelzceļš ir izstrādājis plānu, kā tās pakāpeniski samazināt par 2-3% gadā, tostarp modernizējot lokomotīves, ritošo sastāvu un nomainot siltumapgādes sistēmu, kā arī taupot energoresursus ikdienas darbā.
Savukārt Rīgas Brīvostas Attīstības daļas vadītājs Viesturs Silenieks uzsvēra, ka sabiedrībā vispār būtu jāmaina priekšstati par videi draudzīgiem risinājumiem. “Es ceru, ka nākotnē tādu vārdu savienojumu kā “zaļā ekonomika” vai “ekoloģisks produkts” vienkārši vairs nebūs. Un dārgāka cena jāmaksā tiem, kuri pārdod ķīmiskus produktus, nevis normālu, dabisku produkciju. Tieši tas pats attiecas uz transporta sektoru. Ja visi darbosies pēc vieniem noteikumiem un tiks īstenota loģiska, secīga politika šai jomā – tikai tad kaut ko būs iespējams izdarīt un sasniegt,” skaidro V.Silenieks.
SIA “LDz Ritošā sastāva serviss” galvenais inženieris Fjodors Mihailovs iepazīstināja diskusijas dalībniekus ar LDz paveikto, īstenojot vairākus ar vidi saistītus projektus. Uzņēmums jau gadiem veic vides sanāciju vēsturiskā piesārņojuma vietā pie lokomotīvju ekipēšanas cehiem, kā arī remonta vietās, kur pirms vairākiem gadu desmitiem sistemātiski notika eļļas un citu vielu noplūdes. Savukārt pašlaik pēc vairāku manevru un maģistrālo lokomotīvju modernizācijas ievērojami samazinājies izmantotās degvielas patēriņš un nepieciešamo apkopju apjoms, kā arī CO2 izmešu daudzums.
“Dati rāda, ka lokomotīves kopš modernizācijas sākušas strādāt daudz efektīvāk – degvielas patēriņš samazinājies par apmēram 40%, tādējādi mazinot ietekmi uz vidi, savukārt CO2 izmešu apjoms piecu gadu laikā samazinājies par aptuveni 25%,” norādīja F.Mihailovs.
Savukārt Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Starikovs, iepazīstinot ar sadarbībā ar LDz uzsākto ūdeņraža manevru lokomotīves izstrādes projektu, skaidroja, ka ūdeņradis nav energoresurss, bet gan enerģijas nesējs, tādēļ īpaši efektīvi izmantojams. “Mēs neesam vienīgie, kas skatās šai virzienā. Piemēram, uzņēmums ALSTOM šī gada martā uzsāka ar ūdeņradi darbināma pasažieru vilciena testus, bet Latvijai, ieviešot ūdeņraža lokomotīves kravu transportēšanā, ir iespēja būt vienam no līderiem šai jomā,” par ūdeņražlokomotīves ražošanas plāniem skaidro A.Starikovs.
Šonedēļ Astana EXPO 2017 Latvijas paviljonā noritēja Tranzīta un loģistikas nedēļa, kuras ietvaros pirmdien, 10.jūnijā notika konference “Globālās transporta kustības vīzija. Eirāzijas potenciāls”, kuru atklāja Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Kazahstānas premjerministra pirmais vietnieks Askars Mamins, vakar norisinājās apaļā galda diskusija par konteinerpārvadājumu attīstību Eirāzijas reģionā, bet nedēļu noslēdz šīsdienas diskusija par vides un transporta nozares mijiedarbību.
EXPO Astana 2017 Latvijas paviljona organizētājs ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), un tā vadmotīvs ir “Enerģija ir mūsu dabā” (Energy is in our nature). Izstādē piedalās vairāk nekā 30 uzņēmumu, tostarp koncerns “Latvijas dzelzceļš”, Rīgas Brīvostas pārvalde, Rīgas Tūrisma attīstība birojs, Liepājas Speciālā ekonomiskā zona un citi.
VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.