Latvijas dzelzceļš (LDz) strādā paaugstinātas intensitātes darba apstākļos, tomēr visas uz Latvijas ostām sūtītās kravas un tukšie kravas vagoni klientiem tiek nogādāti savlaicīgi.
Jau tradicionāli ziemas mēnešos ir vērojamas kravu aprites problēmas, ko nereti izraisa meteoroloģiskie apstākļi Baltijā – stiprs vējš jūrā, viļņi, kas traucē kuģu ienākšanu ostās un kravu iekraušanu, aizsalusi jūra u.c. Sakarā ar to, ka attālums no naftas produktu ražotājām rūpnīcām līdz Latvijas ostām ir neliels, situācijās, kad ostās ir kraušanas kavējumi, vagonu sastāvu uzkrājumi uz sliežu ceļiem, gaidot izkraušanu veidojas ātri, jo rūpnīcas nespēj samazināt savas ražošanas jaudas īsā laikā.
Analoģisks bija arī 2012.gada 1. ceturksnis, kad bija vērojamas īslaicīgas problēmas, 3-4 dienas. Gada siltajos mēnešos viss atrisinās un kravu plūsmas traucējumi ir reti un minimāli.
Pēc LDz rīcībā esošās informācijas, Baltkrievijas dzelzceļa kompānija Belorusskaja žeļeznaja doroga (BŽD) nav aicinājis Baltkrievijas naftas pārstrādātājas kompānijas pārorganizēt savu kravu plūsmu uz citām ostām, bet aicinājusi situācijās, ja Latvijas ostas nepieņem kravas, tās pārorientēt uz iekšējo tirgu.
LDz arī nav ieviesis nekādas nodevas naftas un tās produktu pārkraušanai ostās. LDz arī nav nekādu tiesību ieviest šādas nodevas. Pretēji iepriekš izskanējušajam, ka šī gada divos pirmajos mēnešos, salīdzinājumā ar pērno gadu ir noticis krass Baltkrievijas kravu pārvadājumu apjomu kritums, LDz var apstiprināt ievērojamu kravu apjoma pa dzelzceļu no Baltkrievijas uz Latvijas ostām pieaugumu.
Latvijas dzelzceļš regulāri tiekas un aktīvi sadarbojas ar Baltkrievijas dzelzceļa pārstāvjiem nolūkā organizēt veiksmīgu dzelzceļa kravu plūsmu starp valstīm. Iepriekšējā kārtējā LDz un BŽD augsta līmeņa vadītāju un speciālistu tikšanās notika pagājušajā nedēļā Latvijā.
Latvijas un Baltkrievijas dzelzceļa robežšķērsošanas punkts Bigosava – Indra strādā maksimālā darbības režīmā, jo liela daļa kravu no Krievijas uz Latvijas ostām tiek sūtīta caur Baltkrieviju, sakarā ar nepietiekamu dzelzceļa caurlaides spēju Latvijas – Krievijas robežpārejas punktos Krievijas pusē Sebežā un Pitalovā.
Krievijā ir uzsākti nozīmīgi infrastruktūras attīstības darbi nolūkā palielināt caurlaides spēju uz Latvijas-Krievijas robežas, kā arī Krievijas dzelzceļa kompānija AS Rossiskije žeļeznije dorogi ir uzsākuši ilgtermiņa stratēģijas izstrādi, lai jau tuvākajā laikā varētu būtiski palielināt dzelzceļa kravu caurvedes jaudas starp Krieviju un Latviju. Arī LDz veic nozīmīgus modernizācijas projektus (otro sliežu ceļu būvniecība posmā Skrīveri – Krustpils, sakaru un signalizācijas sistēmu modernizācija, Šķirotavas uzkalna modernizācija Rīgā, Daugavas kreisā krasta Rīgā attīstība u.c.) nolūkā palielināt kravu caurlaides spēju, ar mērķi 2015. gadā sasniegt 85 milj. tonnu gadā.
2012.gada martā pa Latvijas dzelzceļiem tika pārvadāts visu laiku lielākais kravu apjoms – 6,1 miljons tonnu, kur lielākā daļa no šī kravu apjoma bija Baltkrievijas naftas un naftas produktu pārvadājumi. Šī gada pirmais ceturksnis kopumā ir nesis ievērojamu kravu pārvadājumu apjoma pieaugumu +18,8%, salīdzinājumā ar tādu pašu periodu 2011.gadā, kas arī jau bija rekordaugsts. Neraugoties uz ievērojamo kravu pārvadājumu apjomu, LDz spēj strādāt intensīvos darba apstākļos un nogādāt tās adresātiem savlaicīgi un saskaņoti.
Koncerns Latvijas dzelzceļš sastāv no valdošā uzņēmuma VAS Latvijas dzelzceļš un piecām meitassabiedrībām – AS LatRailNet, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA LDz Cargo, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDz Infrastruktūra; ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDz Ritošā sastāva serviss, kā arī apsardzes uzņēmuma SIA LDz Apsardze.
Sagatavoja LDz Sabiedrisko attiecību daļa