Š.g. 17.augustā VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas sabiedrības AS “LatRailNet” rīkotajā diskusijā tikās nozares eksperti, kuri pēc iepazīšanās ar AS “LatRailNet” izstrādāto ziņojumu “Līdzsvarota finansēšanas modeļa nodrošināšana iekšzemes kravu pārvadājumos” diskutēja par dažādiem ar kravu pārvadājumu attīstību saistītiem jautājumiem.
AS “LatRailNet” izstrādātais konceptuālais ziņojums ietver gan esošās situācijas analīzi, gan risinājumu variantus, to ietekmi uz vidi un valsts budžetu, gan priekšlikumus turpmākajai rīcībai.
AS “LatRailNet” valdes priekšsēdētāja Justīna Hudenko: “Autotransports un dzelzceļa transports dažādi ietekmē vidi, ikviens transporta veids atstāj savu ietekmi arī uz cilvēku – tie ir trokšņi, sastrēgumi, negadījumi un citi faktori, kas visi kopā veido tā saucamās “ārējās izmaksas”. Dzelzceļš neapšaubāmi ir dabai draudzīgāks transporta veids nekā autotransports, tieši tādēļ visos politiskas plānošanas dokumentos pakāpeniski dzelzceļš tiek pozicionēts kā mugurkauls. Tomēr, analizējot atziņas par transporta veida izvēles kritērijiem, var secināt, ka tiešās izmaksas, tranzīta laiks un pieejamība klientiem joprojām ir nozīmīgāki nekā vides ietekmes, drošības un citi sociālie faktori. Tas nozīmē, ka, lai panāktu vēlamo transporta sistēmas ilgtspējību, dzelzceļa transporta arvien plašāku izmantošanu kravu pārvadājumos un tiektos uz vides mērķu sasniegšanu, dzelzceļa transporta konkurētspējas līdzsvarošana būtu jāveicina valsts līmenī. Pētījums parāda, ka autotransporta un dzelzceļa infrastruktūra šobrīd nav taisnīgās konkurences apstākļos, un tas prasa valsts lēmumu par piekļuves maksas līdzsvarošanu abām infrastruktūrām”.
Ziņojumā uzvērts, ka sociāli optimālai, efektīvai transporta nodrošināšanai, kas veicina godīgu konkurenci starp transporta veidiem, piemēram, dzelzceļu un autoceļiem, tiek izmantots princips “lietotājs maksā”, proti, katra transporta veida lietotājam būtu jāsedz vismaz tā īstermiņa robežizmaksas. Analizējot situāciju ar lietotāju maksājumiem Latvijā, var secināt, ka “lietotājs maksā” princips starp autoceļiem un dzelzceļu šobrīd netiek ievērots taisnīgi.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzsvēra, ka “iekšzemes pārvadājumiem pa dzelzceļu ir jāpieaug. Lai tas notiktu, ir jāpiestrādā gan “Latvijas dzelzceļam”, gan valstiskā līmenī jāmeklē risinājumi, kā finansiāli stimulētu iekšzemes kravu pārvadājumus. Patlaban notiek globālas tektoniskas pārmaiņas saistībā ar karu Ukrainā, mainās un samazinās kravu tranzīta plūsmas. Turpmāk būs vairāk jāstrādā tieši iekšzemes kravu pārvadājumu virzienā, piesaistot klientus, tehnoloģiski mainoties un pierādot dzelzceļa priekšrocības iekšzemes kravu transportēšanā, lai šie apjomi pieaugtu”.
Savukārt princips “piesārņotājs maksā”, kas ir viens no galvenajiem principiem un ir ES vides politikas pamatā, nozīmē, ka piesārņotāji sedz sava piesārņojuma izmaksas, tostarp izmaksas par pasākumiem, kas veikti piesārņojuma novēršanai, kontrolei, un izmaksas, ko piesārņojums rada sabiedrībai. Piemērojot šo principu, piesārņotāji tiek mudināti izvairīties no kaitējuma videi un ir atbildīgi par radīto piesārņojumu. Lai arī kravu autotransports rada ievērojami lielāku kaitējumu videi un cilvēku veselībai nekā dzelzceļa transports, šobrīd Latvijā nepastāv nozīmīgi ārējo izmaksu segšanas maksājumi.
Rīgas domes izpilddirektors Jānis Lange: “Smagais transports pilsētā ir dzīves kvalitātes jautājums, jo transporta radītie trokšņi, izmeši, sastrēgumi tiešā veidā ietekmē iedzīvotāju labbūtību, arī aptaujas rāda, ka tā ir viena no problēmām, kas iedzīvotājus satrauc visvairāk. Rīgas situācijā tranzīta infrastruktūra ir fragmentāra un liela daļa smagā transporta plūsmas notiek caur Rīgas centru vai blīvi apdzīvotām vietām. Nākotnē mums ir jādomā, kā kravas automašīnām apbraukt pilsētas centru un plašāku teritoriju, tālāk jau par to, lai kravas Rīgas ostā nonāktu, neiebraucot centrā. Ilgtermiņā to risināt ir liels izaicinājums, ir skaidrs, ka kravas transporta atsevišķas vienības pilsētā vienmēr būs, bet tam jābūt labāk organizētam procesam un pēc iespējas mazāk jāietekmē cilvēku dzīves kvalitāte. Pilsētvides hierarhija – gājējs, velobraucējs, sabiedriskais transports, privātais transports un kā pēdējais – kravas transports”.
Ir paredzams, ka tehnoloģiskie un politiskie trūkumi var traucēt sasniegt virkni Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam mērķus - tautsaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, gaisa kvalitātes uzlabošana, transporta sistēmas pilnveidošana, lai palielinātu videi draudzīgu transporta līdzekļu lietošanu, kā arī vairāku ES direktīvu un regulu nosacījumu izpildi.
Autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto“ valdes priekšsēdētāja padomnieks juridiskajos jautājumos Ēriks Pūle: “Līdz šim dzelzceļš un autopārvadājumi ir dzīvojuši paralēli, taču bez šiem diviem eksistē arī gaisa un ūdens transports. Izvēli vienmēr izdara klients, un izvēlei ir savi kritēriji – cena, ātrums, elastības spēja, grafiks. Neviens no transporta veidiem nav aizvietojams, jo katram no tiem ir savas priekšrocības un arī trūkumi, vienlaikus mani priecē, ka šobrīd tiek runāts par to, lai savienotu autotransportu ar dzelzceļu, jo, ja mēs spēsim izstrādāt kompleksu piedāvājumu, kurā ir gan osta, gan dzelzceļš, gan autopārvadājumi, tas nāks par labu mums visiem”.
RTU Starptautisko ekonomisko sakaru, transporta ekonomikas un loģistikas katedras vadītāja, asociētā profesore Ingūna Jurgelāne-Kaldava: “Šādas diskusijas organizāciju pārstāvju modelis ir ļoti veiksmīgs un būtu izmantojams arī nākotnē. Iesaistot transporta un loģistikas nozares organizācijas, neaizmirstot arī pētniecības jomas pārstāvjus, ir iespēja risināt dažāda veida problēmas un virzīt nozares attīstību. Piemēram, runājot par to, kādu modeli vajadzētu izmantot Latvijai, 2020.gadā RTU pētnieku grupa veica nozīmīgu pētījumu un tika izstrādāti divi instrumenti, kurus Satiksmes ministrija var izmantot transporta nozares investīciju plānošanā un novērtēšanā. Šajā modelī var noteikt izvēlētā kritērija – vides, izmaksu, reģionu attīstības vai cita kritērija - svarīgumu, tādējādi plānotājs redz, kuri no infrastruktūras piedāvājumiem atbilst tam mērķim, kas ir jāsasniedz”.
Latvijas loģistikas asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš: “Iedzīvotājiem, gala patērētājiem būtībā svarīgākais ir saņemt vajadzīgo preci, tādēļ būtiskākais ir pakalpojums, kam jānodrošina, lai preces kustētos. Tādēļ šajā tirgū ir vieta visiem spēlētājiem – dzelzceļa, auto, avio un pārējiem transportiem, jo lielie nozares spēlētāji darbojas visos šajos segmentos. Elastības ziņā noteikti priekšroka būtu autotransportam, savukārt prognozējamības ziņā – dzelzceļam”.
Ziņojumā tiek piedāvāti trīs līdzsvarota dzelzceļa infrastruktūras finansēšanas modeļa iespējamie risinājumi, no kuriem kā atbilstošākais ir novērtēts risinājums ar kompensāciju, kas segtu vides aizsardzības un negadījumu blakusizmaksas. Risinājums paredz, ka pamatojoties uz vides aizsardzības, negadījumu un infrastruktūras izmaksām, kuras nesedz konkurējošie transporta veidi, tiktu pieņemts lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, apmēru un izmaksāšanas kārtību, iepriekš saņemot Eiropas Komisijas piekrišanu.
Diskusijas video ierakstu ikviens var noskatīties VAS “Latvijas dzelzceļš” Facebook kontā: https://www.facebook.com/LatvijasDzelzcels/videos/483363243120633
Ar AS “LatRailNet” sagatavoto konceptuālo ziņojumu par “Līdzsvarota finansēšanas modeļa nodrošināšana iekšzemes kravu pārvadājumos” iespējams iepazīties šeit: https://www.lrn.lv/izveidots-konceptualais-zinojums-par-lidzsvarota-finansesanas-modela-nodrosinasana-iekszemes-kravu-parvadajumos/