Iepriekšējo gadu centralizēto eksāmenu rezultāti rāda, ka skolēnu zināšanu līmenis eksaktajos mācību priekšmetos vēl joprojām ir zems, salīdzinājumā ar humanitārajiem mācību priekšmetiem. Daļā no eksaktajiem mācību priekšmetiem vidējais zināšanu līmenis pakāpeniski pieaug, tomēr citos, piemēram, ķīmijā, jau vairāku gadu garumā vērojams tā kritums.* Lai rastu risinājumus mācību procesa uzlabošanai un runātu par pašreizējo situāciju skolās, izglītības projekts STEaMup.lv 6. oktobrī plkst. 15.00 rīkos tiešsaistes ekspertu diskusiju.
Bieži vien eksaktie mācību priekšmeti – matemātika, bioloģija, ķīmija, fizika - mēdz sagādāt skolēniem grūtības. Arī studiju laikā jaunieši mazāk izvēlas eksakto jomu, lai gan darba tirgū pieprasījums pēc eksakto zinātņu pārstāvjiem nereti pārsniedz humanitārās zinības pārstāvošo vakanču apjomu. Turklāt, kā rāda VAS “Latvijas dzelzceļš” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktā skolotāju aptauja, arī skolotāji skolēnu zināšanu līmeni vērtē viduvēji. Tāpēc rodas jautājums – kā efektīvāk un mūsdienīgāk nodot skolēniem šīs zināšanas?
Mācību process norit gan skolās, gan ārpusklases nodarbībās, gan arī mājās. Tāpēc ir svarīgi izvērtēt, kā bērnos radīt interesi un izpratni par eksaktajiem mācību priekšmetiem gan mācību stundu laikā, gan ārpus tām. Taču kā to panākt? Kādas ir galvenās problēmas? Kas nepieciešams skolēniem, skolotājiem, vecākiem?
Par to diskutēs Privātās vidusskolas “Patnis” skolotājs un Latvijas Universitātes pasniedzējs Aleksandrs Vorobjovs, Rīgas Tehniskās universitātes E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultātes studiju prodekāne Airisa Šteinberga, vecāku apvienības mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, Skola2030 eksperts un fizikas skolotājs Edgars Bajaruns, kā arī SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” vecākais tehnologs Nils Rinalds Lācis.
Diskusiju ikviens interesents varēs skatīties STEaMup.lv Facebook lapā, ziņu portālā Delfi, kā arī ziņu aģentūras LETA tiešraidē.