Eiropas Parlaments šonedēļ, 28.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Ceturtās dzelzceļa pakotnes tehnisko pīlāru, par kuru vienošanās Eiropas Savienības (ES) Padomē tika panākta jau Latvijas prezidentūras laikā, 2015.gada pirmajā pusgadā. Pieņemto noteikumu mērķis ir novērst šķēršļus ES vienotās dzelzceļa telpas izveidei – tostarp dalībvalstu atšķirīgās tehniskās prasības un sadrumstalotās administratīvās procedūras. Tāpat ES Padome šonedēļ apstiprināja provizorisko vienošanos par Ceturtās dzelzceļa pakotnes politisko pīlāru, kas tostarp regulēs dzelzceļa nozarē strādājošo uzņēmumu pārvaldības jautājumus.
VAS Latvijas dzelzceļš prezidents Edvīns Bērziņš, kurš šonedēļ piedalījās Eiropas Dzelzceļa samitā Briselē un tikās ar vienīgo Latvijas pārstāvi Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejā Robertu Zīli, uzsver, ka apstiprinātajos dokumentos ir ņemta vērā Latvijas dzelzceļa pozīcija, nodrošinot, ka jaunie nosacījumi neliks veikt kardinālas izmaiņas esošajā struktūrā, bet ļaus uzlabot pārrobežu sadarbību un īstenot nākotnes attīstības ieceres.
Tiek uzsvērts, ka tehniskajā pīlārā ietvertais regulējums cita starpā turpmāk ļaus ietaupīt laiku un līdzekļus, ko prasa drošības sertifikātu saņemšana pakalpojumu sniegšanai un tirgus atļauju saņemšana jaunām lokomotīvēm un vagoniem. Pašlaik, piemēram, lokomotīvju un vagonu ražotājiem, kā arī operatoriem, kuri veic pārrobežu pārvadājumus, jāpiesakās atļauju un drošības sertifikātu saņemšanai katrā dalībvalstī atsevišķi. Turpmāk sertifikātus un atļaujas būs pilnvarota izsniegt ES dzelzceļa aģentūra, tādējādi operatoriem un ražotājiem būs mazāks administratīvais slogs, kā arī uzlabosies drošība uz ES dzelzceļiem.
Kaut arī Ceturtā dzelzceļa pakotne paredz vienotas dzelzceļa telpas izveidi visā ES, ņemot vērā, ka Latvijas, kā arī Lietuvas un Igaunijas dzelzceļa tīklu sliežu platums atšķiras no Eiropas pamattīkla, jaunajā regulējumā 1520 mm tīklam paredzēts īpašs risinājums, kas balstās uz ciešāku sadarbību Baltijas valstu starpā.
Politiskā pīlāra dokumentu gala redakcija vēl tiks saskaņota ES institūcijās, un Eiropas Parlamentā balsojums galējā lasījumā par to gaidāms šā gada otrajā pusē. Līdz ar to arī noslēgsies apjomīgais darbs pie Ceturtās dzelzceļa pakotnes izstrādes un pieņemšanas. Nozares pārstāvji jau vairākkārt ir akcentējuši, ka pēc šo lēmumu pieņemšanas vajadzētu iestāties ilglaicīgākai stabilitātei nozares normatīvajā regulējumā.
Jāpiebilst, ka ES Padomē panāktā vienošanās par politisko pīlāru paredz grozīt 2012.gada ES direktīvu, pie kuras pārņemšanas nacionālajā likumdošanā Latvijā darbs vēl nav noslēdzies.
Ceturtās dzelzceļa pakotnes politiskā pīlāra Pārvaldības direktīvas priekšlikums paredz precīzāku un caurskatāmāku pārvaldības modeli, taču vienlaikus Latvijas gadījumā tas neparedz nepieciešamību mainīt pašreizējo Latvijas dzelzceļa koncerna struktūru. Kopumā Ceturtās dzelzceļa pakotnes mērķis ir uzlabot Eiropas dzelzceļa efektivitāti, veicināt investīcijas nozarē, veicināt dzelzceļa pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu un palielināt dzelzceļa transporta izmantošanu. Galamērķis ir arī palīdzēt sasniegt ES mērķus saistībā ar izmešu samazināšanu transporta nozarē.
Paredzams, ka Ceturtā dzelzceļa pakotnes Pārvaldības priekšlikums pilnībā stāsies spēkā 2018.gada nogalē vai 2019.gada sākumā.
Koncerns Latvijas dzelzceļš sastāv no valdošā uzņēmuma VAS Latvijas dzelzceļš un piecām meitas sabiedrībām – AS LatRailNet, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA LDz Cargo, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDz Infrastruktūra; ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDz Ritošā sastāva serviss, kā arī apsardzes uzņēmuma SIA LDz Apsardze.