30.martā, “Latvijas dzelzceļš” vadība tikās ar biedrību “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” (BATL) un nozares vadošajiem uzņēmumiem, lai pārrunātu nozarei aktuālus problēmjautājumus un sekmētu ciešāku sadarbību tranzīta nozares attīstībai. Tikšanās laikā tika pārrunātas šā brīža aktualitātes vairākos nozarei būtiskos jautājumos un puses vienojās aktīvi sadarboties, lai konstruktīvi tiktu risināti nozares attīstībai svarīgi jautājumi.
Edvīns Bērziņš, VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs: “To, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā nepieciešami uzņēmējdarbības videi konkurētspējīgi risinājumi, “Latvijas dzelzceļš” sarunās ar valsti akcentē jau vairākus gadus. Taču, kamēr kravu plūsma bija pietiekama un to neskāra ģeopolitiski sarežģījumi, šim jautājumam netika veltīta liela vērība. Pirms pusotra gada, kad tika ieviestas Eiropas Savienības un Krievijas savstarpējās ekonomiskās sankcijas, sadarbībā ar auditorkompāniju “Ernst & Young” veicām pētījumu, kas prognozēja kravu apjoma kritumu par aptuveni 20%. Pagājušajā gadā šī prognoze nepiepildījās, jo ekonomikas cikliem ir raksturīga zināma inerce, tādēļ arī problēmjautājumu risināšana nav būtiski pavirzījusies uz priekšu, - viss taču notiek. Taču šī gada sākumā vērojam iepriekš prognozēto kritumu gan dzelzceļā, gan Latvijas lielākajās ostās, kas apliecina, ka mūsu bažas ir bijušas pamatotas un ir nepieciešams komplekss risinājums, lai Latvija arī turpmāk būtu pievilcīga kravu pārvadājumiem.
Patlaban uzsākam sarunas ar Satiksmes ministriju par Eiropas Savienības direktīvā noteiktā daudzgadu līguma saturu un ceram, ka uzņēmēji, kuru intereses tas vistiešākajā veidā skar, mūs atbalstīs un kopīgi tiks rasts piemērotākais risinājums, lai kravu īpašniekiem nebūtu turpmāk jāmaksā par to infrastruktūras daļu, kas uz viņiem neattiecas. Tādēļ arī uz tikšanos aicinājām “Baltijas asociāciju – Transports un Loģistika”, lai pārrunātu turpmāko sadarbību un ceru, ka šodienas tikšanās ir solis ciešāka dialoga virzienā. Līdzīgi plānojam aktivizēt dialogu arī ar citiem tirgus dalībniekiem un to organizācijām, Ostu, tranzīta un loģistikas padomi un citām iesaistītajām pusēm.”
Sarunās BATL prezidente Inga Antāne akcentēja nozarei aktuālo jautājumu saistībā ar līdzšinējo dzelzceļa infrastruktūras tarifu maksas aprēķināšanas metodiku, kas ir novecojusi un vairs neatbilst mūsdienu ekonomiskajai situācijai.
Inga Antāne, BATL prezidente: “Kravu apjomu kritums šā gada pirmajos mēnešos ir dramatisks visiem nozares dalībniekiem. Dzelzceļa pārvadājumu apjomi tranzītā caur ostām šā gada pirmajos divos mēnešos ir samazinājušies par 17%, salīdzinājumā ar to pašu laika periodu pērn. Vislielākais zaudētājs kravu apgrozījuma ziņā starp Latvijas ostām ir Ventspils, pērn kravu apjomu kritums bija 14%, salīdzinot ar 2012. gada pat vairāk kā 25%. Tas skaidrojams ar to, ka pārvadājumi Ventspils virzienā augstās tarifu maksas dēļ nav izdevīgi, jo vest kravas no Austrumu robežas līdz Ventspilij ir daudz dārgāk nekā līdz Rīgai. Līdz ar to steidzami nepieciešama elastīga un konkurētspējīga tarifu maksas izlīdzināšana starp ostām. Es ticu, ka kopā strādājot mums izdosies izstrādāt ekonomiski pamatotu dzelzceļa infrastruktūras tarifu maksas aprēķināšanas metodiku, lai veicinātu Latvijas ostu attīstību un starptautisko konkurētspēju. Pretējā gadījumā Latvijas tautsaimniecībā tiek zaudētas miljoniem vērtas kravas, kas aizceļo uz citām Baltijas jūras ostām.”
BATL sarunās norādīja, ka augstos tarifus kā galveno traucējošo faktoru sadarbībai min vairākas līdzšinējās partnervalstis - Baltkrievija, Kazahstāna u.c., kas būtu gatavas izmantot Latvijas tranzīta koridoru, taču šobrīd tām izdevīgāk kravas ir virzīt caur Lietuvu vai Igauniju. Turklāt arī Krievija šobrīd mērķtiecīgi īsteno tranzīta iekšpolitiku, attīstot savas iekšējās ostas un novirzot kravas caur tām. BATL vairākkārt norādījis, ka Latvijas ostu starptautiskās konkurences veicināšanai, tostarp, kravu apjomu palielināšanai ir nepieciešams pārskatīt dzelzceļa infrastruktūras tarifu maksu, izstrādājot elastīgu un ekonomiski pamatotu dzelzceļa infrastruktūras tarifu maksas politiku, tādējādi veicinot Latvijas lielāko ostu vienmērīgu attīstību un stiprinot konkurenci ar citām Baltijas jūras ostām.
Sarunu noslēgumā tika panākta vienošanās, ka tiks turpināts ciešāks darbs pie nozarei aktuālu jautājumu risināšanas, kā arī kopīgiem spēkiem tiks meklēti risinājumi Latvijas tranzīta koridora konkurētspējas veicināšanai.
Biedrība “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” pārstāv Ventspils brīvostā strādājošus Latvijas tranzīta uzņēmumus. BATL biedru vidū ir tādi uzņēmumi kā AS “Ventbunkers”, AS “Ventspils tirdzniecības osta”, AS “Kālija parks”, AS “Baltijas ekspresis”, AS “Latvijas Naftas Tranzīts” un citi Latvijas tranzīta un loģistikas nozarei nozīmīgi uzņēmumi.
Koncerns “Latvijas dzelzceļš” sastāv no valdošā uzņēmuma VAS “Latvijas dzelzceļš” un piecām meitassabiedrībām – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDz Cargo”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA “LDz Infrastruktūra”; ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA “LDz Ritošā sastāva serviss”, kā arī apsardzes uzņēmuma SIA “LDz Apsardze”.