Transporta un loģistikas nozarē arvien lielāka loma ir multimodāliem transporta savienojumiem, tomēr Latvija varētu būt pirmā valsts, kas būtu iespēja ieviest hipermodālus jeb ne tikai dažādu transporta veidu, bet arī digitāli integrētus savienojumus un kļūt par visu transporta mezglu centru reģionā. Šāda ideja šodien izskanēja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ikgadējā starptautiskajā konferencē "Globālās transporta kustības izaicinājumi".
Transporta un loģistikas nozare, tostarp dzelzceļa sektors, saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, tostarp vienlaicīga izmaksu mazināšana un infrastruktūras attīstība, padarot to pievilcīgāku kravu pārvadājumiem. Piemērojoties straujajām pārmaiņām, Latvija šos izaicinājumus var izmantot savā labā, pauda Zviedrijas dzelzceļa operatoru asociācijas izpilddirektors Bjorns Vesterbergs. Kravu pārvadājumu organizēšanā arvien lielāka loma ir digitalizācijai, un daudzi uzņēmumi pasaulē jau ir ieviesuši jaunās tehnoloģijas, tādējādi veicinot pārvadājumu nozares attīstību. Ja patlaban tiek attīstīti multimodālie transporta savienojumi, liela loma turpmāk būs tā dēvētajiem hipermodālajiem jeb digitalizētajiem savienojumiem, un Latvija varētu būt pirmā valsts, kas šādus savienojumus ievieš, uzsvēra Vesterbergs. Īpaši būtiski tas ir arī kontekstā ar Eirāzijas savienojumiem, jo Jaunā zīda ceļa paplašinājumi arī kļūst digitālāki, nekoncentrējoties tikai uz fiziskajiem transporta savienojumiem.
Runājot par Latvijas lomu tranzīta savienojumos, Vesterbergs uzsvēra "Rail Baltica" projekta nākotnes potenciālu, kā arī sadarbības aktivizēšanu ar Zviedriju, paplašinot prāmju satiksmi un palielinot vidēja mēroga konteineru pārvadājumu apjomus. "Rīga ir ļoti labā pozīcijā, īpaši nākotnes kontaktiem ar Zviedriju," teica Vesterbergs.
Rīgas un Latvijas lomu savienojumos ar Eiropas ziemeļu reģioniem uzsvēra arī Ziemeļu dimensijas Transporta un loģistikas partnerības sekretariāta direktors Odgeirs Danielsens. Lai gan Latvija jau ir izveidojusi savienojumus ar Ķīnu, pie līdz šim sasniegtā apstāties nedrīkst, jo Ķīna nav koncentrējusies uz sadarbību tikai vienā virzienā - tā izmanto arī ziemeļu reģionu piedāvātās iespējas. "Rīgai ir jāraugās ne tikai uz austrumiem un rietumiem, bet arī uz ziemeļiem, tam ir labs potenciāls," uzsvēra Danielsens, piebilstot, ka nenoliedzama Latvijas priekšrocība ir dzelzceļa savienojumi ar Krieviju.
Pieminot nākotnes tehnoloģiju sniegtās iespējas, eksperts aicināja kravu apstrādē plašāk izmantot automatizētas sistēmas, kā arī būt drosmīgiem un turpināt spert soļus ar ūdeņradi darbināmas lokomotīves projekta īstenošanā. Liela nozīme pozīciju nostiprināšanā Latvijai būs savstarpējai komunikācijai un sakaru nostiprināšanai visos virzienos.
Par Latvijas un Baltkrievijas sadarbību un nākotnes iespējām stāstīja "Belintertrans – Transport-Logistics Center" ģenerāldirektora pirmais vietnieks Aleksandrs Jančevskis, uzsverot, ka jau līdz šim labās sadarbības ietvaros ar Latviju ir izdevies palielināt pārvadājumu apjomu, un nākotnē tiem ir potenciāls vēl vairāk palielināties. Kā veiksmīgu savstarpējās sadarbības projektu Jančevskis minēja ekspresvilcienu, kas kravu starp abu valstu galvaspilsētām pa dzelzceļu var nogādāt mazāk nekā diennakts laikā – un tas ir ātrāk, nekā sākotnēji prognozētais laiks. Viņš uzsvēra, ka šim projektam noteikti sekos citi, tomēr vienlaikus jāatvieglo procedūras, kas saistītas ar robežu šķērsošanu, jo tās ietekmē pārvadājumam nepieciešamo laiku un izmaksas.
Pārrunājot riskus, kas kavē turpmāku attīstību, LDz meitasuzņēmuma SIA “LDz Loģistika” valdes priekšsēdētājs Gundars Ābols atgādināja, ka Latvija atrodas uz Eiropas Savienības ārējās robežas, kas palielina atbildību par visu Eiropas Savienības politikas dokumentu ievērošanu, un tas dažus sadarbības jautājumus transporta jomā padara par izaicinājumiem. Vienlaikus, ir daudz politikas instrumentu, kas atrisinātu atsevišķus sadarbības šķēršļus, uzlabojot procedūras, - piemēram, digitalizācija, kur Latvija jau ir starp līderiem dzelzceļa nozarē.
Noslēdzot konferenci, eksperti dalījās pārdomās, kādi soļi Latvijai būtu jāsper, lai tā kļūtu par reģiona izcilības centru un līderi starptautiskajos transporta savienojumos. Izskanēja ierosinājumi attīstīt līdzšinējās sadarbības saites ar partneriem, veidot sakarus un piedāvāt pakalpojumus vienotā pakotnē, kā arī piedāvāt dažāda veida preču pārvadājumus. Eksperti bija vienisprātis, ka dažādu procedūru atvieglošanai ir nepieciešama aktīva rīcība, lai pārvarētu šķēršļus, kas kavē ceļu uz sasniegumiem.
LDz konference “Globālās transporta kustība izaicinājumi” notiek piekto gadu pēc kārtas, un šogad diskusijas šogad ir veltītas Latvijas kā vadoša Ziemeļeiropas kravu loģistikas mezgla attīstībai, savienojot Āzijas valstis ar Skandināviju, kā arī par tālākas nākotnes attīstības perspektīvām un tehnoloģiskajiem sasniegumiem.
Konferencē šogad piedalās ap 400 nozares pārstāvju no 24 pasaules valstīm.
Pirmo reizi konference “Globālās transporta kustības vīzija” tika rīkota 2014. gadā, tiecoties paraudzīties uz nozares attīstību plašāk un ielūkoties vairākus desmitus gadu tālā nākotnē. Šo gadu laikā Rīga un LDz starptautiskā konference ir kļuvusi par nozīmīgu tikšanās vietu transporta un loģistikas nozares ekspertiem un lēmumu pieņēmējiem gan no Eiropas, gan Āzijas valstīm.