Latvija pievienojās Ziemeļjūras – Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoram (RFC NS-B) 2020.gadā beigās, un šogad LDz pirmo reizi Rīgā uzņem šī pārvadājumu koridora vadības grupu, kuras pamatuzdevums ir gatavot lēmumus RFC NS-B pārvaldības institūcijām.
Ziemeļjūras – Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora programmu vadības grupā ir pārstāvētas astoņas ES dalībvalstis, kuru teritorijas šķērso RFC NS-B koridors, un sanāksmēs piedalās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Čehijas, Vācijas, Nīderlandes un Beļģijas dzelzceļu uzņēmumu un jaudas sadales organizāciju pārstāvji. Jāatzīmē, ka ES regulējuma grozījumi paredz šim kravu koridoram pievienot arī savienojumu uz Ukrainu.
Notikušās vadības grupas tikšanās laikā tika izskatīts kravu koridora darbības snieguma pārskats par 2022.gadu un apstiprināta finanšu atskaite, tāpat sanāksmes darba kārtībā bija jautājumi, kas saistīti ar RFC NS-B kravu koridora īstenošanas plāna pārskata atjaunināšanu, kā arī citi dažāda rakstura jautājumi.
2020.gada oktobrī Latvija vienlaikus ar Igauniju oficiāli pievienojās Ziemeļjūras – Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoram, tādējādi savienojums ar Rīgu un Tallinu kļuva par daļu no Eiropas dzelzceļa kravu pārvadājumu koridoru tīkla. Ziemeļjūras – Baltijas jūras dzelzceļa kravu pārvadājumu koridors ir izveidots, lai nodrošinātu vienotu dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu kravu nosūtītājiem un dzelzceļa uzņēmumiem, stiprinot sadarbību starp dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem un jaudas sadales organizācijām visos līmeņos un, tādējādi, uzlabotu dzelzceļa kravu pārvadājumu kvalitāti, pievilcīgumu un efektivitāti koridora ietvaros. RFC NS-B ietilpst vairāk nekā 8000 km dzelzceļa līniju un tas savieno svarīgākās Ziemeļjūras ostas ar Centrālo Eiropu un Baltijas valstīm, nodrošinot dzelzceļa tiltu starp Austrumu un Rietumu Eiropu.
Ar mērķi izveidot konkurētspējīgu Eiropas dzelzceļa tīklu, kas sastāv no starptautiskiem kravu pārvadājumu koridoriem ar augstu veiktspēju, 2010.gadā spēkā stājās ES Regula, ar kuru tika izveidoti dzelzceļa kravu pārvadājumu koridori. Kopumā kravu pārvadājumi notiek vienpadsmit koridoros un Eiropas Komisija jau ir noteikusi vairākus to paplašinājumus nākotnē. Dzelzceļa kravas koridoru uzdevums ir, harmonizējot pārvaldību, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti, plānojot investīcijas un īstenojot dažādus citus pasākumu, veicināt kravu pāreju no autoceļiem uz dzelzceļu.