Latvijā gaisa temperatūras amplitūda ir ļoti plaša: no -30 grādiem līdz +30 grādiem un pat vairāk. Liekot un nostiprinot dzelzceļa sliedes tas tiek ņemts vērā, taču sliedēm piemīt savas fizikālās un ķīmiskās īpašības. Proti, aukstumā sliedes saraujas, bet karstumā – izplešas.
Ja savienojuma vietās starp tām ievēro pārāk lielu atstarpi, ziemā tās kļūs nedrošas. Ja novieto pārāk tuvu vienu otrai, vasarā tās sāks spiesties viena otrai virsū un spriedzes jeb iekšējās pārslodzes rezultātā var veidoties tā dēvētais sliežu ceļa izmetums – izlocīšanās vai deformācija. Sliktākajā scenārijā tas var izraisīt pat satiksmes negadījumu ar vilciena nobraukšanu no sliedēm.
Lai to nepieļautu, ir iespēja saudzīgāk iedarboties uz sliežu ceļu, t.i. samazināt dinamisko slodzi jeb tiešo ritošā sastāva iedarbību uz sliežu ceļu brauciena laikā. To var samazināt, ja brauc lēnāk, jo tad iedarbība uz sliežu ceļu ir vienmērīgāka, bez straujām dinamiskās slodzes izmaiņām – tātad ar mazāku varbūtību kritiski iedarboties uz uzkarsušajām sliedēm.
Ja gaisa temperatūra ilgstoši ir ap un virs +30 grādiem, sliedes atklātās vietās uzkarst līdz pat +50 grādu karstumam. Tādējādi, drošības apsvērumu dēļ atsevišķos dzelzceļa posmos karstos laikapstākļos var tikt noteikti vilcienu kustības ātruma ierobežojumi.