Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības formāta “16+1” ietvaros rīkotajā trešo valstu apaļā galda diskusijā par konteinerkravu pārvadājumu attīstību no Ķīnas, dalībnieki uzsvēra nepieciešamību pilnveidot sadarbību ar muitas iestādēm, ieviešot elektronisko dokumentu apriti, kā arī pilnveidot tarifu politiku, kas ļautu labāk konkurēt ar jūras pārvadājumiem.
Lai sekmīgāk attīstītu sadarbību ar partneriem, kuri iesaistīti kravu pārvadājumu organizēšanā no Ķīnas, taču neietilpst “16+1” sadarbības valstu formātā, “Latvijas dzelzceļš” (LDz) Rīgā notiekošā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības biznesa foruma ietvaros rīkoja Apaļā galda diskusiju, kurā piedalījās esošie un potenciālie LDz sadarbības partneri pārvadājumu organizēšanā no Ķīnas.
Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka sekmīgai dzelzceļa kravu pārvadājumu maršrutu attīstībai no Ķīnas sadarbībā ar visu iesaistīto valstu muitas iestādēm nepieciešams ieviest elektronisko dokumentu apriti, kas vienkāršotu pārvadājumu procesu. Tāpat nepieciešams kopīgi izstrādāt izdevīgu tarifu politiku.
LDz prezidents Edvīns Bērziņš norādīja: “Šodien būtiskākais jautājums ir nevis – vai ir iespējams, bet kā labāk attīstīt dzelzceļa pārvadājumus maršrutā Ķīna-Latvija.” LDz prezidents norādīja, ka pastāv ievērojams potenciāls elektroniskā veidā iegādāto preču piegādei no Ķīnas, kas būtu lētāka alternatīva aviopārvadājumiem.
Baltkrievijas un Ķīnas projektā “Lielais akmens” iesaistītā uzņēmuma “China Merchants China-Belarus Commerce&Logistics Corporation” vadītājs Žangs Jī (Zhang Yi) piekrita viedoklim, ka dzelzceļa pārvadājumos no Ķīnas ļoti nozīmīgas ir pārvadājumu izmaksas. Savukārt AS “TransContainer” loģistikas direktors Jurijs Sukmanovs uzsvēra nepieciešamību attīstīt jaunāko tehnoloģiju ieviešanu kravu atrašanās noteikšanai: “Es šobrīd varu savā telefonā izsekot, kur atrodas mūsu uzņēmuma kravas 1520 mm sliežu platuma dzelzceļos, un šis ir virziens, kurš mums būtu jāattīsta.”
“Ir jāstrādā pie tranzīta laika samazināšanas un cenu politikas, kas dotu iespēju piesaistīt papildus apjomus”, piebilda J.Sukmanovs.
Savukārt uzņēmuma United Transport & Logistics (OTLK) prezidents Aleksejs Groms uzsvēra, ka ikviens jauns vilciens ir pierādījums Eiropas un Ķīnas kolēģiem, ka dzelzceļš ir lieliska alternatīva Suecas kanālam. Dzelzceļa transports ir viens no drošākajiem transporta veidiem Eirāzijas telpā, tāpēc nepieciešams vienkāršot procedūras un kopīgi samazināt tarifus. “Mums jāstrādā, lai visas dzelzceļa transporta priekšrocības popularizētu Eiropas kolēģiem,” uzsvēra A.Groms.
Baltkrievijas transporta kompānijas “Belintertrans” ģenerāldirektora vietnieks Vasīlijs Zeļenkovskis uzsvēra, ka Baltkrievijā pārvadājumu apjoms no Ķīnas ir palielinājies visos robežpunktos un uzņēmums sūta konteinerkravas arī Rīgas virzienā.
“Testa konteinervilciens no Yiwu Ķīnā līdz Rīgai ar visu pārkraušanu uz 1520 mm dzelzceļa platformām, šķērsojot vairākas robežas un ievērojot visu valstu muitas procedūras, ir atbraucis ļoti ātri. Tas nozīmē, ka varam piedāvāt pilnu servisu – klients atdod kravu Ķīnā un saņem to galamērķī. Mums ir kopēja transporta ķēde,” norādīja V.Zeļenkovskis.
Par pirmā testa vilciena Yiwu-Rīga ierašanos Latvijā pagājušās nedēļas nogalē atbildīgā uzņēmuma “LDz Loģistika” valdes priekšsēdētājs Verners Lūsis pastāstīja, ka uzņēmuma šobrīd ir pārrunas ar vairākiem klientiem par nākamo konteinervilcienu organizēšanu. “Esmu pārliecināts, ka sadarbībā ar mūsu partneriem spēsim nodrošināt kvalitatīvu servisu augošajam klientu pieprasījumam,” viņš uzsvēra.
Diskusijas dalībnieki vienojās attīstīt sadarbību ar muitas institūcijām, pilnveidojot un attīstot elektronisko dokumentu apriti, kā arī pilnveidojot tarifus.
VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.