Uzskatot, ka ir būtiski precizēt izskanējušo viedokli par Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma “Lietuvos geležinkeliai” pārvaldības praksi kā potenciāli labu piemēru Latvijai, VAS “Latvijas dzelzceļš” vēlas sniegt detalizētu informāciju par abu valstu – Latvijas un Lietuvas - dzelzceļu saimniecisko darbību un reorganizācijas gaitu atbilstoši Eiropas Savienības (ES) nozari regulējošiem dokumentiem, kā arī par īstenotajiem korporatīvās pārvaldības procesiem.
Reorganizācija atbilstoši EK prasībām
Kopš 2001.gada Eiropas Komisija (EK) īsteno mērķtiecīgu politiku dzelzceļa nozares liberalizēšanai, pārvadājumu konkurences sekmēšanai un nozares uzņēmumu pārvaldības sakārtošanai. Šim nolūkam EK pēdējo 18 gadu laikā ir pieņēmusi virkni dokumentu, un patlaban dalībvalstīs ievieš jau Ceturto dzelzceļa pakotni, kas sekmē minēto mērķu sasniegšanu. Tostarp pieņemtie dokumenti uzliek dalībvalstīm pienākumu nodalīt publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību no dzelzceļa pārvadātāju komersantu darbības, kā arī izstrādāt infrastruktūras attīstības stratēģijas vai plānus un mehānismus infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanai.
“Latvijas dzelzceļa” reorganizācija atbilstoši EK prasībām tika uzsākta īsi pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, un tika pabeigta 2007.gada 4.jūlijā ar attiecīgu ierakstu Uzņēmumu reģistrā. Tādējādi tieši šodien, 2019.gada 4.jūlijā, aprit 12 gadi kopš veikta “Latvijas dzelzceļa” koncerna reorganizācija atbilstoši ES prasībām, savukārt “Lietuvos geležinkeliai” šo procesu ir tikai sācis.
“Lietuvos geležinkeliai”, kurš pašlaik publiski tiek minēts kā piemērs Latvijai, līdz pat 2017.gadam nebija veicis nekādus soļus ES noteikto prasību izpildei – infrastruktūras pārvaldība un gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu veikšana vēl arvien notika viena uzņēmuma ietvaros, neļaujot pārliecināties par lēmumu pieņemšanas neatkarību, naudas plūsmu atbilstošu nodalīšanu un to, vai uzņēmuma ietvaros netiek veikta noteiktu pārvadājumu veidu šķērssubsidēšana.
2017.gadā, Eiropas Komisijai pieņemot lēmumu par Reņģes-Mažeiķu posma nojaukšanu, EK arī norādīja uz “Lietuvos geležinkeliai” neatbilstību ES regulējumam, aicinot izstrādāt plānu uzņēmuma reorganizācijai. “Lietuvos geležinkeliai” izstrādāto plānu Lietuvas valdība apstiprināja 2018.gadā, un tikai 2018.gada beigās “Lietuvos geležinkeliai” paziņoja par atsevišķa uzņēmuma “LG Cargo” izveidi, bet šī gada sākumā – par vēl divu uzņēmumu nodalīšanu – pasažieru pārvadājumu un transporta inovāciju jomā.
Tādējādi “Lietuvos geležinkeliai” patlaban tikai sācis veikt soļus reorganizācijas virzienā, ko “Latvijas dzelzceļš” noslēdza jau pirms 12 gadiem. Protams, “Latvijas dzelzceļš” turpina pastāvīgi strādāt pie darbības pilnveidošanas, darbības attīstības mērķa tirgos, dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas un inovāciju ieviešanas, kā arī efektivitātes palielināšanas, un esam gandarīti, ka mūsu darbs nes pozitīvus rezultātus.
“Latvijas dzelzceļam” - līdzvērtīgas infrastruktūras uzturēšanas izmaksas un būtiski augstāks drošības līmenis
Pētījumi, ko veikusi auditorkompānija “Ernst&Young Baltic” un Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju platforma PRIME, liecina, ka abu valstu dzelzceļa infrastruktūras apjoms, noslodze un uzturēšanas un infrastruktūras pārvaldītāja papildpakalpojumu izmaksas ir līdzīgas, savukārt “Latvijas dzelzceļš” drošības līmenis ir būtiski augstāks. Ja ES vidēji infrastruktūras bojājumu dēļ notiek 1,6 incidenti uz vienu miljonu vilcienkilometru, tad Lietuvā šis rādītājs ir 0,8, savukārt Latvijā – tikai 0,1 incidents uz miljonu vilcienkilometru.
Ņemot vērā to, ka “Lietuvos geležinkeliai” reorganizācija ir tikai uzsākta, abu valstu dzelzceļu finanšu rezultātus patlaban vēl nav iespējams objektīvi salīdzināt (Lietuvas dzelzceļa apgrozījuma rādītājos pilnībā ir ietverti pasažieru pārvadājumu ieņēmumi, kravu pārvadājumu darbības rezultāti u.c., kas nav ietverti VAS “Latvijas dzelzceļš” darbības rezultātos).
Pa Latvijas dzelzceļu - vairāk pasažieru pārvadājumu un zemāki tarifi
Pasažieru pārvadājumu jomā pa “Latvijas dzelzceļš” infrastruktūru tiek pārvadāts trīsarpus reižu vairāk pasažieru gadā, nekā pa “Lietuvos geležinkeliai” infrastruktūru. Latvijā tie ir vairāk nekā 18 miljoni pasažieru gadā (no tiem 18.1 miljons iekšzemes satiksmē), bet Lietuvā 5 miljoni (no tiem 4.3 miljoni iekšzemes satiksmē).
Vienlaikus, salīdzinot pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai infrastruktūras pārvaldītājam pieejamo valsts dotāciju, jāsecina, ka Latvijā ikviens dzelzceļa pasažieris valsts budžetam izmaksā trīs reizes lētāk. Valsts dotācija ir 38 miljoni eiro gadā, tādējādi viena pasažiera izmaksas ir 2.1 eiro. Lietuvā šis rādītājs ir attiecīgi 27 miljoni eiro jeb 6.28 eiro uz vienu pasažieri.
Laba korporatīvā pārvaldība
Attiecībā uz veiktajiem pasākumiem labas korporatīvās pārvaldības nodrošināšanā jāuzsver, ka “Latvijas dzelzceļš” 2013. gadā apstiprināja koncerna Korporatīvās sociālās atbildības politiku, 2014. gadā – Ētikas kodeksu, bet 2016.gadā uzsāka finanšu pārskatu izstrādi atbilstoši starptautiskajam SFPS standartam un nefinanšu (ilgtspējas) pārskatu izstrādi atbilstoši GRI standartam (abi pārskati tiek auditēti un tiem sniegts neatkarīga auditora atzinums). Tāpat 2016.gadā apstiprināta koncerna Krāpšanas novēršanas (pretkorupcijas) politika. “Lietuvos geležinkeliai” publiskie pārskati liecina, ka līdzīga rakstura politikas un standarti uzsākti ieviest 2017./2018.gadā.
Būtiski arī, ka “Lietuvos geležinkeliai” tikai 2018.gadā noslēdzis visiem darbiniekiem saistošu koplīgumu, bet “Latvijas dzelzceļa” koncerna uzņēmumiem koplīgums ar Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrību ir kopš 2011. gada, un regulāri tiek atjaunots. Tas ir saistošs visiem darbiniekiem.
“Latvijas dzelzceļš” kopš 2011.gada regulāri piedalās Ilgtspējas indeksā, kas ļauj pēc standartizētas, neatkarīgas metodikas izvērtēt uzņēmuma stratēģijas, pārvaldības un sociālās atbildības politikas un darbības aspektus. 2018.gadā “Latvijas dzelzceļš” pirmo reizi iekļuva Ilgtspējas indeksa augstākajā, Platīna kategorijā un šo pozīciju, nedaudz uzlabojot vērtējumu atsevišķos indikatoros, ir saglabājis arī šogad.
Tāpat uzņēmuma korporatīvās pārvaldības praksi ir izvērtējuši Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta eksperti, ap 60 indikatoru vērtējumā īpaši augstu vērtējot uzņēmuma atklātības un sadarbības ar ietekmes pusēm rādītājus.
“Latvijas dzelzceļš” un “Lietuvos geležinkeliai” – profesionāla sadarbība
Jāuzsver, ka “Latvijas dzelzceļš” un “Lietuvos geležinkeliai” cieši sadarbojas dažādu reģionā nozīmīgu transporta projektu kontekstā, līdzdarbojoties “Amber train” projektā un Ziemeļjūras – Baltijas jūras transporta koridora attīstībā, sadarbojoties dzelzceļa infrastruktūras būvniecībā un remontdarbos, “Latvijas dzelzceļam” iznomājot ““Lietuvos geležinkeliai” nepieciešamās remonta iekārtas, veicot pasažieru pārvadājumus maršrutā “Kijeva – Minska – Viļņa – Rīga” u.c.
VAS "Latvijas dzelzceļš" un "Lietuvos geležinkeliai" salīdzinājums