Pirmajā VAS "Latvijas dzelzceļš" diskusiju kluba "Stacijas - kā krustpunkti" tikšanās reizē trešdien, 19.jūnijā, izskanēja gan uz pasažieru ērtību un drošības palielināšanu vērstas domas, kuras jau ir iekļautas staciju un pieturas punktu modernizācijas projektos, gan arī tādas idejas, kuru iekļaušana modernizācijas projektos tiks izvērtēta un kuras potenciāli ir iekļaujamas staciju un pieturas punktu modernizācijas projektos. Šī diskusija bija pirmā, kurai sekos turpmākās, lai eksperti varētu diskutēt par konkrētu ideju īstenošanu kontekstā ar LDz plānu tuvāko gadu laikā modernizēt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru.
Iedzīvotāji ir tie, kas ikdienā izmanto vilcienu, kā arī ir tie, kuri ikdienā pamana lietas, kas būtu jāuzlabo stacijās un pieturas punktos, tāpēc uz pirmo diskusiju kluba tikšanos bija aicināti invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” vadītājs Ivars Balodis, “Latvijas Riteņbraucēju apvienības” valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks, pilsētplānošanas eksperts Neils Balgalis un pilsētplānošanas entuziasts Viesturs Krūmiņliepa.
"Sabiedrības viedoklis vienmēr ir ļoti svarīgs, un pat ja viedokļi ir ļoti dažādi, šādu diskusiju veidā izkristalizējas labākās domas un idejas. Diskusijas šaurā ekspertu lokā ir ļoti vērtīgas, lai iegūtu konkrētu redzējumu un nodrošinātu, ka netiek pieļautas kļūdas, ko vēlāk var nākties labot," atklājot diskusiju, uzsvēra LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.
Diskusijas laikā izskanēja viedokļi un ieteikumi par drošu velonovietņu uzstādīšanu stacijās un pieturas punktos, kas būtiski atslogotu Rīgu no transporta, tādā veidā arī uzlabojot vides stāvokli galvaspilsētā. Tāpat tika izteikts priekšlikums dzelzceļa nodalījuma joslā atsevišķos posmos izveidot veloceliņus. Daloties pieredzē par situāciju Nīderlandē, pilsētplānošanas entuziasts Viesturs Krūmiņliepa uzsvēra, ka šajā valstī lielākās aktivitātes ikdienā notiek ap dzelzceļa stacijām, kur ir izveidota piemērota infrastruktūra gan velo, gan auto transportam.
Aktuāls jautājums staciju kā krustpunktu attīstīšanā ir sadarbība ar pašvaldībām, kas līdz šim ir bijusi ar mainīgiem panākumiem. Kā diskusijas laikā atzina LDz viceprezidents Aivars Strakšas, vietējo iedzīvotāju vēršanās pie pašvaldībām būtu tas dzinējspēks, kas mudinātu tās vairāk sadarboties infrastruktūras uzlabošanā ap dzelzceļa stacijām, kas ir ļoti būtiska, lai iedzīvotāji arvien vairāk izvēlētos vilcienu kā pārvietošanās līdzekli. Pašvaldību sadarbība ar LDz staciju attīstībā ir būtiska arī tāpēc, lai cilvēki, kuri pārvietojas ratiņkrēslos, varētu bez problēmām piekļūt stacijām, uzsvēra "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis. Vienlaikus viņš aicināja ņemt vērā tehnoloģiju pārmaiņas arī ratiņkrēslu jomā, kas prasa infrastruktūras pielāgošanu arvien jauniem risinājumiem.
Diskusijas dalībnieki noslēgumā bija vienisprātis, ka vislabākie risinājumi ir iespējami tad, ja visi jautājumi tiek risināti kompleksi, nevis katram darbojoties individuāli. Turklāt ne vienmēr kādu nepilnību uzlabošanai ir nepieciešami lieli finanšu līdzekļi, bet gan pietiek ar savstarpējo sadarbību un izpratni par sagaidāmo rezultātu.
Diskusija tika rīkota pirms gaidāmā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projekta, lai labākās idejas un ierosinājumus varētu realizēt staciju modernizācijas projekta ietvaros, kā arī šī projekta norises laikā. Ņemot vērā plašo jautājumu un ierosinājumu loku, šī gada laikā tiks organizētas arī citas šāda veida sarunas ar ekspertiem.
Tāpat savus viedokļus un ierosinājumus par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu var iesniegt ikviens interesents, rakstot uz īpaši šim nolūkam izveidotu e-pasta adresi stacijas@ldz.lv.
Līdz šim saņemtās un arī daļa no diskusijā izskanējušajām idejām jau ir paredzētas staciju modernizāciju projektā. LDz ir izstrādājis priekšnoteikumus, kas projektētājam ir jāņem vērā – stacijas infrastruktūra un aprīkojums jāprojektē, ievērojot universālā dizaina principus, jānodrošina ērta un droša pārvietošanās pa gājēju pāreju personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kā arī personām ar bērnu ratiņiem un velosipēdiem, staciju dizainā ir jāievēro LDz korporatīvā tēla principi un tām ir jābūt vienotā stilā, jāizveido elektroautomobiļu uzlādes vieta un citas prasības.
Atgādināsim, ka saskaņā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) izstrādāto un Ministru kabineta 2018.gada 5.novembrī apstiprināto “Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu 2018. – 2022. gadam”, kā arī 2018.gada 9.novembrī noslēgto Daudzgadu līgumu starp Satiksmes ministriju un VAS “Latvijas dzelzceļš” valsts pasūtījuma ietvaros LDz plāno modernizēt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru un 22 stacijas vai pieturas punktus un tajās ietilpstošās pasažieru platformas jeb peronus.
Tuvāko gadu laikā ir plānots modernizēt publisko infrastruktūru trīs virzienos – no Rīgas līdz Jelgavai (“Atgāzene”, „BA Turība”, „Tīraine”, “Baloži”, “Jaunolaine”, “Dalbe”, “Cena”, “Ozolnieki”), no Torņakalna līdz Tukumam II („Priedaine”, „Jaundubulti”, ”Kūdra”, „Ķemeri”, ”Milzkalne”, “Tukums-I”, “Tukums-II”) un no Zemitāniem līdz Skultei (“Zemitāni”, „Brasa”, „Vecāķi”, “Kalngale”, “Carnikava”, “Pabaži”, “Saulkrasti”).
VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”. LDz ir saņēmis Ilgtspējas indeksa Platīna novērtējumu, ka arī ierindojas starp pieciem vērtīgākajiem un vislabāk pārvaldītājiem Latvijas uzņēmumiem "Prudentia" un "Nasdaq Riga" ik gadu veidotajā sarakstā.