Valsts kontroles revīzija par Dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu plānošanu Latvijā tika veikta laikā, kad notiek politikas intervences plānošana nākamajai ES daudzgadu budžeta perspektīvai, kā arī Nacionālā attīstības plāna, Transporta attīstības pamatnostādņu, Nacionālā klimata un enerģētikas plāna, Reģionālās politikas pamatnostādņu u.c. politikas plānošanas dokumentu izstrāde.
Tādējādi VAS “Latvijas dzelzceļš” uzskata, ka Valsts kontroles sniegtās rekomendācijas ir lietderīgas un izmantojamas, pilnveidojot gan politikas plānošanas dokumentu izstrādi, gan projektu plānošanu, vadību un īstenošanu.
Turpmāka nozares attīstības un ES fondu projektu plānošanas, īstenošanas un uzraudzības procesu uzlabošana nacionālā līmenī, to skaitā, atbildīgo un uzraugošo iestāžu līmenī, ir būtiska, lai ievērojami samazinātu ES projektu uzsākšanas un plānošanas posmu ilgumu Latvijā, tādējādi nodrošinot ilgāku laiku projektu īstenošanai atbilstošā kvalitātē, kā arī samazinot lielu un apjomīgu projektu risku netikt īstenotiem plānotajos termiņos.
Pēdējais gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei ir bijis sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī – dažādu ārēju faktoru rezultātā ir ievērojami samazinājušies kravu pārvadājumu apjomi. Šī situācija ir būtiski ietekmējusi visu Latvijas transporta nozari, bet visspēcīgāk tas ir skāris tranzīta jomā darbojošos uzņēmumus – Latvijas ostas un arī AS “Latvijas dzelzceļš”, pa kura infrastruktūru kravas tiek piegādātas ostām.
Arī 2020. gada pirmo mēnešu kravu pārvadājumu tendences, kā arī pašreizējie pasaules un reģiona ekonomiku potenciāli satricinošie notikumi liecina, ka situācija, kas saistīta ar kravu pārvadājumu apjomiem, visdrīzāk, pasliktināsies, tādējādi “Latvijas dzelzceļš” ir pārskatījis plānotos investīciju projektus.
Balstoties uz Latvijas transporta un tranzīta nozares attīstības prognozēm, un faktu, ka šādos apstākļos liela mēroga dzelzceļa investīciju projektu realizēšana nav pietiekami ekonomiski pamatota, LDz šā gada martā pieņēma lēmumu Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu izbeigt, pieejamo Kohēzijas fonda finansējumu pārdalot alternatīviem un mazāk finansiāli ietilpīgiem projektiem, kas ir vērsti uz klimata mērķu sasniegšanu transportā un multimodālas pasažieru pārvadājumu sistēmas attīstību. Par alternatīvu projektu realizācijas iespējām LDz ir uzsācis konsultācijas ar Satiksmes ministriju.
”Latvijas dzelzceļš” jau 2019. gada rudenī uzsāka procesu efektivitātes un izmaksu samazināšanas pasākumus, un šā gada 17.martā saskaņā ar Daudzgadu līgumu “Par VAS ”Latvijas dzelzceļš” pārvaldīšanā esošās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plānošanu un finansēšanu”, kurš ir noslēgts starp VAS “Latvijas dzelzceļš” un Satiksmes ministriju, iesniedza Satiksmes ministrijai Informatīvo ziņojumu par dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanu, kā arī informēja nozares ministriju par nepieciešamo valsts līdzekļu finansējumu Daudzgadu līgumā pusēm noteikto saistību izpildei. Pašlaik ciešā sadarbībā ar Satiksmes ministriju notiek nepieciešamās dokumentācijas izstrāde iesniegšanai Ministru kabinetā.
Arī Valsts kontroles ziņojums ietver norādes par LDz finanšu līdzsvara nodrošināšanu, nepieciešamību valsts budžeta bāzes izdevumos apstiprināt pasažieru pārvadājumu infrastruktūras faktiskajām izmaksām atbilstošu finansējumu apjomu, kā arī norādes par dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta riskiem un tā pamatotību esošajā kravu pārvadājumu situācijā.
VAS “Latvijas dzelzceļš” pašlaik turpina īstenot plašu aktivitāšu spektru, lai būtiski palielinātu uzņēmuma efektivitāti, pārskatītu un optimizētu uzņēmuma organizatoriskos un tehnoloģiskos procesus, kā arī atbilstoši tiem samazinātu darbinieku skaitu. Notiek arī darbs pie jauna “Latvijas dzelzceļa” koncerna biznesa modeļa izstrādes, un šā gada vasarā tiks uzsākta tā ieviešana. Līdz ar “Latvijas dzelzceļš” koncerna darbības reorganizāciju un efektivitātes veicināšanu LDz būtisku uzmanību pievērš arī mērķa tirgu un kravu segmentu diversifikācijai, piesaistot kravu pārvadājumus jaunos tirgos un izstrādājot jaunus pakalpojumus.