“Viņam ir pilnīga personības mainība. Reanimācijas daktere mani par to brīdināja, bet kā jau katrai mātei, bija grūti noticēt. Viņa teica, ka viņš vairs nebūs tāds, kāds viņš bija. Es teicu – nevar būt… Bet tagad es to zinu. Pavisam cits cilvēks,” teic Irina, kuras dēls Viktors pēc negadījuma uz dzelzceļa sliedēm cieš no garīgās veselības problēmām.
VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) veiktā aptauja liecina, ka teju visi iedzīvotāji jeb 97% mēdz pārrunāt ar saviem bērniem satiksmes drošības jautājumus, piemēram, kā pareizi uzvesties uz ielas, gājēju pārejām, dzelzceļa tuvumā u.tml. Tostarp 12% iedzīvotāju savu bērnu zināšanas vērtē kā izcilas, bet 66% - kā labas. Tiesa, 17% iedzīvotāju uzskata, ka viņu bērnu zināšanas par satiksmes drošību ir viduvējas. Tāpat 60% iedzīvotāju atzīst, ka viņu atvases ņem vērā un ievēro lielāko daļu no mācītā un stāstītā par satiksmes drošību, bet ne visu.
Dokumentālās īsfilmas varone Irina, kuras dēlu Viktoru pirms vairāk nekā desmit gadiem notrieca vilciens, cer, ka viņas skarbais stāsts uzrunās vecākus, lai nenāktos piedzīvot to, ko viņas ģimenei. “Principā, kad tas viss notika, es sapratu vienu savā dzīvē – kāpēc mēs nekad laikus nepasakām, ka mēs tevi mīlam, kāpēc mēs necenšamies laikus pasargāt. Mēs – vecāki – vienmēr to darām par vēlu. Tāpēc es gribētu ieteikt – darām visu uzreiz, nevis pēc tam, kad nelaime jau ir notikusi. Neskatoties uz ikdienas steigu, raizēm un problēmām, vecākiem obligāti ir jāatrod laiks un jāaprunājas ar saviem bērniem par drošību dzelzceļa tuvumā. Ir jāaprunājas tagad, nevis vēlāk. Turklāt dzīvību var glābt pavisam vienkāršas darbības – austiņu noņemšana, maksimāla uzmanība uz apkārt notiekošo.”
LDz ir izstrādājis piecas jaunas dokumentālās īsfilmas, kurās attēloti gan patiesi stāsti ar cilvēkiem, kuri ir cietuši negadījumos uz un pie sliežu ceļiem, gan arī intervijas ar speciālistiem. Viktors un viņa mamma Irina ir vieni no pieciem dokumentālo īsfilmu varoņiem. Tajās ar saviem stāstiem dalījušies arī Aleksandrs, kurš īsi pirms savas sestās dzimšanas dienas zaudēja kājas, pieķeroties braucošam vilcienam, un Jevgenijs, kurš, esot vieglā alkohola reibumā, šķērsoja sliedes neatļautā vietā, pakrita un zaudēja samaņu, un diemžēl slimnīcā pamodās jau bez kājām. Tāpat dokumentālajās īsfilmās attēloti stāsti, kuru varoņi paši par tiem jau vairs nevar pastāstīt. Viena no īsfilmām vēsta par meiteni, kuru steigas un neuzmanības dēļ notrieca vilciens, bet otra - par jaunieša pašnāvību. Šajās filmās pieredzē dalās arī SIA “LDZ CARGO” dīzeļlokomotīves vadītājs Mārcis Čerpinskis un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.
Dokumentālās filmas LDz izmantos drošības stundās, izsūtīs skolām, kā arī publicēs Facebook.com un Youtube.com kanālos. LDz pateicas dokumentālo filmu varoņiem par drosmi dalīties ar saviem stāstiem, kā arī kompānijai “Studija Lokomotīve”, kas sagatavoja tos.
Ar Viktora un viņa mammas Irinas stāstu aicinām iepazīties šeit: