No 1.līdz 3.februārim Latvijas dzelzceļš Rīgā notikušajā Starptautiskās dzelzceļu sadarbības organizācijas OSŽD ekspertu darba grupas sanāksmē dalībnieki vienojās par nepieciešamību turpināt darbu pie kravas vagonu starptautisko apriti regulējošā līguma revīzijas.
Noteikumi, uz kuru pamata šobrīd notiek kravas vagonu aprite starptautiskajā satiksmē, ir spēkā kopš 1956.gada un ir ietverti nolīgumā par starptautisko dzelzceļa kravu sanāksmi. Noteikumi ietver tehniskās un drošības prasības, dzelzceļu savstarpējo norēķinu likmes par vagonu izmantošanu. Sakarā ar to, ka dzelzceļu organizāciju struktūrās notika būtiskas izmaiņas – vairākās valstīs notika dzelzceļu uzņēmumu restrukturizācija, tirgus liberalizācija un citi pasākumi – bija nepieciešams pielāgot noteikumus jaunajām prasībām.
OSŽD komitejas Latvijas pārstāvis Austris Caunītis pastāstīja, ka darbs pie šī līguma revīzijas ir visai sarežģīts, jo līguma organizācija apvieno valstis no vairākiem reģioniem – Eiropas Savienības, Kaukāza, kā arī Āzijas, tāpēc vienošanās par līguma tekstu, kas būtu pieņemams visām dalībvalstīm, prasa laiku. Izmaiņas noteikumos ļaus sakārtot vagonu izmantošanas juridisko bāzi un samazināt iespējamās domstarpības klientu un pārvadātāja attiecībās, padarot tās caurskatāmākas. „Šobrīd spēkā esošais līgums ļauj strādāt dzelzceļiem strādāt, tomēr to nepieciešams modernizēt. Domāju, ka šis darbs prasīs vairāk kā gadu,” komentē A.Caunītis.
Nākamā ekspertu tikšanās paredzēta šī gada martā Maskavā.
OSŽD izveidota 1956.gada 28.jūnijā Sofijā (Bulgārija) dzelzceļa transporta ministru sanāksmes ietvaros. OSŽD galvenie mērķi ir starptautisku dzelzceļa kravas un pasažieru pārvadājumu attīstība, vienotas dzelzceļa transporta telpas izveide Eirāzijas reģionā, transkontinentālo dzelzceļa virzienu konkurētspējas palielināšana, kā arī zinātniski tehniskās sadarbības veicināšana dzelzceļa transporta nozarē.
OSŽD darbā starpvaldību sadarbībā piedalās 27 valstis: Azerbaidžāna, Albānija, Baltkrievija, Bulgārija, Ungārija, Vjetnama, Gruzija, Irāna, Kazahstāna, Ķīna, Koreja, Kuba, Kirgīzija, Latvija, Lietuva, Moldova, Mongolija, Polija, Krievija, Rumānija, Slovākija, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna, Ukraina, Čehija un Igaunija. Kā novērotājas piedalās arī Vācijas dzelzceļš, Francijas dzelzceļš, Grieķijas dzelzceļš, Somijas dzelzceļš, Serbijas dzelzceļi.
Koncerns Latvijas dzelzceļš sastāv no valdošā uzņēmuma VAS Latvijas dzelzceļš un piecām meitassabiedrībām – AS LatRailNet, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA LDz Cargo, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDz Infrastruktūra; ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDz Ritošā sastāva serviss, kā arī apsardzes uzņēmuma SIA LDz Apsardze.
Sagatavoja LDz Sabiedrisko attiecību daļa