16. februārī valsts akciju sabiedrība Latvijas dzelzceļš (LDz) informēja medijus par iepriekšējā gadā sasniegtajiem saimnieciskās darbības rezultātiem, kā arī sniedza ieskatu par plānotajiem infrastruktūras modernizācijas projektiem un citām aktualitātēm.
Dzelzceļa kravu apgrozījumā rekords
Pagājušais gads LDz kravu pārvadājumos bija absolūtā rekorda gads - LDz koncerna meitasuzņēmums SIA LDz Cargo 2011. gadā pārvadāja 59, 4 milj. tonnu kravu. Kravu apjoms strauji pietuvojies LDz infrastruktūras jaudas robežai, kas šobrīd ir 65 milj. tonnu gadā. Lai nodrošinātu infrastruktūras atbilstību kravu apjoma palielinājumam, trīs gadu laikā plānots palielināt infrastruktūras jaudu līdz 85 milj.t kravu gadā. Jaudu plānots palielināt Krievijas, Baltkrievijas un Lietuvas virzienā. Visintensīvākā satiksme notiek posmā Indra-Daugavpils, kur intervāls starp vilcienu sastāviem ir ap 20 minūtēm.
LDz prezidents Uģis Magonis pastāstīja, ka šobrīd notiek darbs ar sadarbības partneriem Krievijas dzelzceļā, lai Krievijas puse atbalstītu LDz iniciatīvas palielināt infrastruktūras jaudu. Šis jautājums šobrīd ir īpaši aktuāls, jo jau piecus mēnešus ik mēnesi tiek transportēti pieci milj. tonnu kravu, lai gan iepriekš apjomi bija mazāki. Decembrī transportēti pat 5,8 miljoni tonnu. Līdz ar intensitātes palielināšanos, paliek mazāk laika sliežu ceļa remontiem, tāpēc šis jautājums ir jārisina gana ātri, atzina U. Magonis.
Visvairāk pērn pārvadāti naftas un naftas produkti — 34,5% un ogles — 34,4% no kopējā apjoma. Kā allaž, arī pērn lielākā kravu nosūtītājvalsts bija Krievija — 67,5% no visām kravām. Otrajā vietā ir Baltkrievija ar 21,3%, bet trešajā Lietuva ar 3,7%. Caur Rīgas ostu transportēti 53,4%, caur Ventspils ostu — 41,8%, savukārt caur Liepājas ostu — 4,8%.
U. Magonis informēja, ka teju 20% kravu pērn pārvadājuši privātie uzņēmumi: akciju sabiedrība Baltijas Ekspresis 2,12 milj.t, bet akciju sabiedrība Baltijas tranzīta serviss — 12,7 milj.t.
Mazāk strādājošo, bet algas lielākas
Pērn LDz vidējā darba alga bija 716,2 lati, savukārt par aptuveni 300 darbiniekiem — līdz 11 665 — samazinājies strādājošo skaits, informēja LDz prezidents Uģis Magonis.
Provizoriskie dati liecina, ka pērn valstij nodokļos ir nomaksāta rekordliela summa — 74,46 miljoni latu, no kuriem 35,38 miljoni latu veido valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, 19,93 miljonus latu iedzīvotāju ienākuma nodoklis, savukārt 14,93 miljonus latus — akcīzes nodoklis par degvielu.
Provizoriski LDz koncerna apgrozījums 2011.gadā bija 319,7 miljoni latu. Pilns finanšu pārskats būs pieejams 2012.gada augustā.
Starptautiskie pasažieru pārvadājumi 335 000 pasažieru
Pērn starptautiskajos pārvadājumos pa dzelzceļu: Rīga — Maskava, Rīga — Sanktpēterburga un Rīga — Minska apkalpoti 335 000 pasažieru.Tas ir par nepilnu procentu mazāk nekā gadu iepriekš, kad pasažieru skaits sasniedza 338 000.
No Latvijas ar vilcienu pērn izbraukuši 142 000, iebraukuši — 145 000, savukārt tranzītā caur Latviju devušies 48 000 pasažieru.
Starptautiskos pasažieru vilcienus izvēloties arī klienti, kas ceļo pa Latviju, īpaši uz Daugavpili un Rēzekni, lai gan biļešu cenas esot dārgākas, nekā tās piedāvā akciju sabiedrība Pasažieru vilciens.
U.Magonis arī norādīja, ka nav realizējies ar Igaunijas dzelzceļu apspriestais projekts, atjaunot satiksmi maršrutā Rīga-Tallina-Sanktpēterburga, jo pagaidām Igaunijas operators nav gatavs piedalīties šajā projektā, bet Latvijas pusei vienai pašai tas nav izdevīgi, jo tad Igaunijā būtu jāmaksā par infrastruktūras izmantošanu un tas sadārdzinātu biļešu cenas.
Starptautiskos pasažieru pārvadājumus veic LDz meitasuzņēmums SIA LDz Cargo sadarbībā ar operatoru SIA L-Ekspresis.
Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna rekonstrukcija
Šī gada februāra sākumā ar konkursā par Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna rekonstrukciju uzvarējušo BMGS ir noslēgts līgums par darbu veikšanu.
Projektā paredzēti gan apjomīgi būvniecības, gan informācijas sistēmas modernizācijas darbi, — dzelzceļa vagonu bremzēšana turpmāk vairs netiks veikta izmantojot bremžu kurpes, bet automātiski. LDz un BMGS noslēgtā līguma summa bez pievienotās vērtības nodokļa ir 27,3 milj. latu, no kuriem 16,7 milj. latu ir Kohēzijas fonda finansējums, 4,8 milj. latu valsts finansējums, bet 5,8 milj. latu — LDz līdzekļi. Projektu paredzēts īstenot līdz 2015.gadam.
Dzelzceļa elektrifikācijas projekts
LDz līdz šī gada oktobrim plāno izvērtēt labākās iespējas finansējuma iegūšanai 549 miljonus eiro (385,84 miljonus latu) vērtajam dzelzceļa infrastruktūras elektrifikācijas projektam.
„Lielais stratēģiskais projekts mums ir elektrifikācija, kurā pašreiz ir pabeigta priekšizpēte, un līdz šā gada oktobrim mēs apzināsim, kur ņemt finansējumu šai lietai, kas mums ir vitāli svarīga ” , sacīja U. Magonis. Viņš atzina, ka pieejamais elektrotīkls, kas ir Rīgas reģionā, ir derīgs tikai pasažieru vilcieniem un atrodas sliktā tehniskā stāvoklī. Projektā ir paredzēta pāreja uz 25 kilovoltu maiņstrāvas sistēmu LDz esošajā kontakttīklā un jauna kontakttīkla izbūve galvenajās dzelzceļa līnijās. Iecerētā projekta mērķi ir paaugstināt ekspluatācijas efektivitāti un dzelzceļa koridora konkurētspēju, salīdzinot ar konkurentiem ārpus Eiropas Savienības, kā arī būtiski samazināt vilcienu izraisīto negatīvo ietekmi uz vidi. Projektu paredzēts īstenot no 2015. līdz 2022. gadam.
Krievu salas projekta realizācija kavējas
LDz prezidents U. Magonis uzsvēra, ka projekts Stacijas Bolderāja-2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem būvniecība ir LDz ļoti nozīmīgs. „Mēs jau sen esam gatavi sākt šī projekta realizāciju. Finanses ir apzinātas un apstiprinātas jau sen, bet šā projekta izstrādi visu laiku bremzē tas, ka mēs nezinām, kas notiks ar Krievu salu — vai tur tiks kaut kas būvēts vai netiks. Gadījumā, ja tur nekas netiks būvēts, mēs, protams, nevēlamies būvēt staciju uz nekurieni”, sacīja U. Magonis.
Vienlaikus LDz prezidents norādīja, ka ir vairāki īpašnieki, ar kuriem tikušies gan LDz, gan Satiksmes ministrijas pārstāvji, kuri Krievu salā ir gatavi būvēt savus termināļus arī tad, ja Rīgas brīvostai netiks dota atļauja sākt jebkādus būvniecības darbus. „Saņemot garantijas, ka kravas tur tomēr būs, mēs esam pieņēmuši lēmumu sākt šā ceļa izbūvi. Tātad, pašreiz sāksim ar tehniskā projekta izstrādi, un cerams, ka pēc tā sagatavošanas mums būs pilnīga pārliecība, ka varēsim arī būvēt tālāk”, norādīja U. Magonis un piebilda, ka būvniecības darbu publisko iepirkumu LDz plāno sākt šā gada martā.
Galvenie LDz projekta mērķi ir Daugavas kreisā krasta dzelzceļa infrastruktūras attīstīšana un, modernizējot un uzlabojot dzelzceļa mezgla aprīkojumu, kā arī visa Rīgas dzelzceļa mezgla jaudas palielināšana. Jaunizveidotais savienojošais sliežu ceļš dotu papildu pozitīvu ietekmi arī uz visu kravu kustību iecirknī Zasulauks — Bolderāja un visiem kravas plūsmas maršrutiem Rīgas dzelzceļa mezglā, kā arī radītu iespējas tālākai aktīvai Krievu salas infrastruktūras izveidei un nodrošinātu vispārējus uzlabojumus Rīgas transporta mezgla loģistikas pakalpojumu klāstā.
Projekta Stacijas Bolderāja-2 ar savienojošo dzelzceļu uz Krievu salas termināļiem būvniecība kopējās plānotās izmaksas ir 32,075 miljoni latu, no kurām 21 miljonu latu sedz Kohēzijas fonda līdzfinansējums, savukārt 11,075 miljoni latu ir LDz finansējums.
Iecerēto projektu plānots pabeigt līdz 2015. gada beigām, un to paredzēts realizēt divos posmos. Līdz 2014. gada beigām iecerēts pabeigt savienojošā sliežu ceļa uz Krievu salas termināļiem būvniecību, savukārt līdz 2015. gada beigām ieplānota jaunas stacijas Bolderāja-2 būvniecības pabeigšana.
Rīgas brīvostas pārvaldes izsludinātajā konkursā par Krievu salas ostas izbūvi, lai ostas aktivitātes pārceltu no pilsētas centra uz Daugavas kreiso krastu, atkārtoti uzvarēja kompānija BMGS S par līgumcenu 88,707 miljoni latu, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Arī iepriekš BMGS S tika atzīts par uzvarētāju, bet Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmuma dēļ pārvaldei bija jānovērš trūkumi konkursā. Konkurss gan iesniegto sūdzību dēļ jau vairākus mēnešus ir apturēts.
Projektā ostas termināļus plānots pārcelt uz līdz šim neizmantotu teritoriju Krievu salas ziemeļu daļā, kas to darbībai būtu piemērotāka. Tādējādi no pilsētas centra un Daugavas labā krasta uz Krievu salu tiktu pārcelta daļa ostas aktivitāšu, līdzsvarojot pārvadājumus abos Daugavas krastos un samazinot kravas kuģu kustību Rīgas centra tuvumā. Ostas infrastruktūras izveide aptver 56 hektārus plašu teritoriju, kas tiks aprīkota ar četru beramkravu (ogles, metāls, rūda un citu) pārkraušanas piestātnēm. Projekts paredz arī visu nepieciešamo autoceļu un dzelzceļa pievedceļu un inženiertehnisko komunikāciju izbūvi ostas robežās.
Nedz projekta īstenošanas laikā, nedz pēc tā pabeigšanas transporta plūsma Rīgas un Pierīgas teritorijās netiks apgrūtināta.
Koncerns Latvijas dzelzceļš sastāv no valdošā uzņēmuma VAS Latvijas dzelzceļš un piecām meitassabiedrībām – AS LatRailNet, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA LDz Cargo, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDz Infrastruktūra; ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDz Ritošā sastāva serviss, kā arī apsardzes uzņēmuma SIA LDz Apsardze.
Sagatavoja LDz Sabiedrisko attiecību daļa