VAS Latvijas Dzelzceļš lūdzis valdību uzņēmuma 2011. gadā nopelnītos 6,16 miljonus latu paturēt un ieguldīt dzelzceļa infrastruktūras attīstībā un modernizācijā, nevis atdot valstij. Šādu Latvijas Dzelzceļš pozīciju mediju pārstāvjiem 3. jūlijā preses konferencē darīja zināmu uzņēmuma prezidents Uģis MAGONIS.
Pasākumā mērķis bija iepazīstināt plašāku sabiedrību ar Latvijas dzelzceļa 2011. gada finanšu rezultātiem. Tie apliecina gan darba apjomu, gan peļņas secīgu pieaugumu. Pērn pārvadāti gandrīz 60 miljoni tonnu kravu, jau ilgākus gadus Latvijas dzelzceļš noturējis līderpozīciju kravu pārvadājumu jomā starp Baltijas valstīm, valsts budžetā nodokļos nomaksāti nepilni 75 miljoni latu, tāpat uzņēmums nodrošina darbu 1% Latvijas darba spējīgo iedzīvotāju.
Bez ieguldījumiem – zaudēsim konkurences tirgū
Valdībai ir tiesības ik gadu paturēt 90% no Latvijas dzelzceļa peļņas. 2010. gadā - nepilnu miljonu latu. 2009. gadā – miljonu 270 tūkstošus. Tai pat laikā valsts nepiedalās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas finansēšanā, kā tas ir citviet pasaulē . Nozares speciālisti atzīst, ka bez adekvātiem ieguldījumiem attīstībā un infrastruktūrā dzelzceļš pakāpeniski zaudēs konkurences tirgū. Tāpat uzņēmumam, kura peļņa tiek ieguldīta attīstībā, bet gan aizplūst, ir apgrūtināta kredītu saņemšanas iespēja . Šo iemeslu dēļ Latvijas dzelzceļamaizvadītā gada peļņa nepieciešama uzņēmuma attīstībai. Jautājums jau iepriekš pārrunāts gan ar Ministru prezidentu Valdi DOMBROVSKI, gan Satiksmes ministru Aivi RONI un panākta abu amatpersonu izpratne par situāciju dzelzceļa nozarē. Uģis Magonis prognozē, ka jautājums par Latvijas dzelzceļa peļņas izmantošanu valdībā varētu tikt skatīts jūlijā. Tāpat uzņēmuma prezidents izteica cerību, ka valsts nepaturēs vairāk par 27% no Latvijasdzelzceļa nopelnītā. „Mēs centīsimies panākt, lai valdība atstātu visas dividendes mūsu rīcībā, jo tās ir nepieciešamas nozares attīstībai,” norādīja U.Magonis
Pasažieru vilciens ķīlnieka lomā
Ķīlnieka lomā pašreiz nonācis uzņēmums Pasažieru vilciens, kuram par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu Latvijas dzelzceļam šogad būtu jāmaksā 24 miljoni latu. TomērPasažieru vilciens ir Latvijas dzelzceļa parādnieks vairāku miljonu latu apjomā. „Ja valdībai nav naudas, lai uzturētu dzelzceļa pasažieru pārvadājumus, iespējams prātīgāk ir uz laiku šos pārvadājumus pārtraukt,” norādīja Uģis Magonis un atzina, ka šāds risinājums Latvijas dzelzceļam būtu izdevīgs.
Esošajā situācijā pastāv varbūtība, ka valdība lems no Latvijas dzelzceļa peļņas segtPasažieru vilciena parādu.
Tāpat Latvijas dzelzceļa prezidents Uģis Magonis norādīja, ka Pasažieru vilcienam nav līdzekļu peronu sakārtošanai, savukārt Pasažieru vilciens no kravu pārvadājumiem gūtos ienākumus saskaņā ar likumu nedrīkst izmantot pasažieru pārvadājumu vajadzībām. Ja peronu modernizācijas izmaksas iekļautu Pasažieru vilcienam infrastruktūras maksās, uzņēmums vispār netiktu galā ar maksājumiem, situāciju skaidroja Uģis Magonis.
Investīcijas infrastruktūras projektos
Latvijas dzelzceļa prezidents pasākuma ietvaros pastāstīja, ka lielākā daļa jeb 44% no kapitālieguldījumu līdzekļiem, kas veikti uzņēmuma attīstības projektos, pērn piešķirti no Eiropas Savienības fondiem, 41% bija Latvijas dzelzceļa nauda un kredīti, savukārt 14,6% - valsts līdzfinansējums.
2001. gadā nozīmīgākajos dzelzceļa attīstības projektos ieguldīti 26, 235 miljoni latu. No tiem - 18,3 miljoni latu –vilcienu kustības sistēmas modernizācijā. 11, 404 miljoni – tranzītokoridora Austrumi-Rietumi sliežu ceļa atjaunošanā, 2, 523 miljoni – B tipa kapitālajos remontos, 2, 457 lokomotīvju un vagonu remontos, bet 1, 557 – ceļa mērvagona iegādei.
Kravu apjomi šogad turpina augt
Salīdzinot ar 2011. gadu, šī gada pirmajos sešos mēnešos tas jau palielinājies par 10,8%. 2012. gada pirmajā pusgadā Latvijas dzelzceļš pārvadājis 33,5 miljonus tonnu kravu, kamēr 2011. gadā šajā laika posmā pārvadāti 29,9 miljoni tonnu. Ja kravu apjoma pieaugums turpinātos esošā apjomā, 2012. gada rādītājs varētu sasniegt pat 70 miljonus tonnu.
"Valsts līdzfinansē Eiropas Savienības projektus - paldies par to!, bet atšķirībā no vairuma Eiropas valstu, Latvija nespēj piedalīties dzelzceļa infrastruktūras finansēšanā. Kravu apjomiem turpinot augt, paātrinās arī infrastruktūras nolietojums un tuvojas maksimālās caurlaides spēju robeža. Tādēļ vismaz to naudu, ko esam nopelnījuši, būtu lūgums neatņemt! Ieguldot šos līdzekļus sliežu ceļu, eketro un sakaru sistēmu atjaunošanā un būvniecībā, mēs ģenerētu vēl lielāku naudu valstij, turpinātu attīstīties un lielākas summas nomaksāt nodokļos. Ja peļņu mums atņem, kļūstam vājāki, bet mēs gribam būt spēcīgi un ar savu spēku dalīties ar mūsu valsti,” uzrunājot masu medijus norādīja Uģis Magonis.
Sagatavoja Sabiedrisko attiecību daļa