Dzelzceļa muzejs 24. novembrī plkst. 18.15 turpina vakara lekciju ciklu Populāri par dzelzceļu vēsturi. Mēneša pēdējā otrdienā muzejs pagarina savu darba laiku un būs apmeklētājiem atvērts līdz plkst. 19.30. Šajā laikā apmeklētājiem tiks piedāvāta iespēja gan apskatīt muzeju, gan noklausīties lekciju par dzelzceļu vēsturi, kas bagātīgi ilustrēta ar attēliem no muzeja krājuma.
Otrajā vakarā 24. novembrī , plkst 18.15 muzeja krājuma glabātājas, vēstures maģistres Karīna Augustānes lekcija Liepāja – Glūda – pirmā nacionālā dzelzceļa līnija.
Līnijas būvniecība aizsāka Latvijas Republikas dzelzceļu tīkla veidošanu un attīstīšanu. Tās būves darbu organizēšana un gaita veidoja Latvijas dzelzceļu nozares teorētisko bāzi un praktisko pieredzi dzelzceļu būvniecībā. Taču ceļš uz šo iznākumu nebija viennozīmīgs. To raksturoja ne tikai cēls mērķis un neatlaidīgs darbs, bet arī vairākas ieinteresētās puses, savtīgas intereses un neparedzēti apstākļi.
Turpmāko vakara sarunu temati:
29. decembrī Tūrisma vilcieni Latvijā. Lekt. K.Augustāne
Stāsts par 20.gs. 30. gados populārajiem tūrisma vilcieniem, kas ne tikai aizveda uz krāšņākajām Latvijas vietām, bet brauciena laikā piedāvāja atpūtu labas mūzikas pavadībā deju vagonā.
2010. gada 26. janvārī sarunas temats – dzelzceļa katastrofas Latvijā. Lekt. T.Altbergs Statistiski Latvijā to nav bijis daudz un tomēr katrai no tām bijusi plaša rezonanse sabiedrībā. Meklēti cēloņi, vainīgie, līdzi justs cietušajiem. Par to visu attēlos, skaitļos un versijās.
23. februārī sarunas centrā tautā tik iemīļotais mazbānītis jeb 600 mm platuma lauku dzelzceļš, kas Latvijā radās Pirmā pasaules kara laikā un kalpoja līdz pat 20. sadsimta 70 gadiem, kad tu izkonkurēja automašīnas. Lekt. T.Altbergs
Cikla noslēgumā 30. martā lekcija Latvijas dzelzceļu sovjetizācija jeb iznīcināšana (1940.-1953.). Lekt. I.Pētersone aicina pārdomāt tēmu, kā padomju okupācijas režīms izmainīja Latvijas dzelzceļus, kas valsts pastāvēšanas 20 gados bija izveidojies par spēcīgu, labi attīstītu dzelzceļu sistēmu, kurā izauga jauna inženieru paaudze, kas kalpoja sabiedrības interesēm.
Iepriekšējā reģistrēšanās nav nepieciešama.
Sīkāka informācija pa tālruni: (+371) 67232511vai e-pastu: muzejs@ldz.lv vaiwww.railwaymuseum.lv un www.muzeji.lv