Piemērojot „Ceturtajā dzelzceļa pakotnē” ietvertās direktīvu prasības, uz Latviju un citām Baltijas valstīm būtu jāattiecina īpaši noteikumi, jo tirgus situācija, dzelzceļa un pārvaldība sistēmas šeit ir ievērojami atšķiras no citām Eiropas Savienības valstīm, tiekoties ar Latvijas Eiroparlamenta deputātu Robertu Zīli 10.janvārī uzsvēra „Latvijas dzelzceļa” (LDz) prezidents Uģis Magonis.
Eiropas Savienības mērķis ieviešot šo direktīvu kopumu ir padarīt dalībvalstu dzelzceļus efektīvākus un konkurētspējīgākus salīdzinot ar citiem transporta veidiem. To ES plāno panākt liberalizējot dzelzceļa pārvadājumu tirgu un centralizējot pārvaldes funkcijas. Tomēr šī iniciatīva Latvijā, kā arī citās 1520mm dzelzceļa sistēmas valstīs var radīt pretēju efektu – sadārdzināt pārvadājumus, kā arī mazināt nozares konkurētspēju tāpēc, ka netiek ievērota dzelzceļa sistēmu atšķirības.
Plānotā liberalizācija ir saistīta ar izmaksu pieauguma risku, jo sistēmas pārvaldība kļūst sarežģītāka un ir grūtāk atrast optimālu līdzsvaru, saskaņojot dažādu tirgus dalībnieku mērķus un intereses. Ieguvējas būs lielās dalībvalstis, kur pašlaik procesi ir dārgi un var aizņemt pat vairākus gadus, savukārt zaudēs relatīvi nelielās valstis un jaunās ES dalībvalstis, kur procesi notiek ātri un ar samērā zemām izmaksām.
„Šo direktīvu kopuma virzība parlamentā notiek samērā smagnēji, jo situācija dalībvalstīs ir atšķirīga. Eiropas Parlamenta transporta komitejā izdevās panākt nozīmīgas izmaiņas, lai to uzlabotu. Latvijas un pārējo Baltijas valstu dzelzceļa tīklu specifika ir to veiksmīga integrācija trešo valstu dzelzceļa tīklos un tas ir jāņem vērā. Paldies LDz par veiksmīgo sadarbību, domāju, ka šo sadarbību vajadzētu nākotnē attīstīt,” pēc tikšanās norādīja R.Zīle
LDz aicināja rosināt izmaiņas direktīvās, lai katrā valstī vai to grupā izmantotu konkrētajiem tirgus apstākļiem piemērotākās metodes. LDz būtiski atšķiras no Eiropas dzelzceļa sistēmas tirgus apstākļu ziņā un ir tehniski izolēts no tās – LDz tīkla sliežu ceļu platums ir 1520 mm, tas ir tehniski atsaistīts no ES dzelzceļa tīkla (1435 mm); Latvijā dominē kravu pārvadājumi, kas lielā mērā ir tranzīts no NVS valstīm, kamēr ES dominē pasažieru pārvadājumi (Latvijā pasažieru pārvadājumi sastāda 38%, kamēr ES valstīs vidēji – 80%). Dzelzceļa pārvadātāji Latvijā vairāk konkurē ar citu, tai skaitā, trešo valstu dzelzceļa koridoriem, nevis autopārvadājumiem vai gaisa transportu, un Latvijā dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un atjaunošanu finansē no pārvadātāju maksas par infrastruktūras izmantošanu, savukārt ES lielu daļu šo izmaksu tieši finansē no valsts budžeta.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss: „Šis direktīvu kopumu ir nozīmīgs un tajā pat laikā diskutabls, to apliecina fakts, ka ES institūcijas un dalībvalstis projektu apspriež jau ilgāku laiku. Arī Eiroparalamenta vēlēšanas saasina diskusijas šo direktīvu sakarā. Tāpēc pašlaik ir svarīgi izvairīties no pārsteidzīgiem nepārdomātiem lēmumiem šīs direktīvas sakarā – neadekvāts pārvaldības modelis radītu nopietnus konkurētspējas riskus tranzītam kā nozīmīgai tautsaimniecībai nozarei kopumā. Nav ekonomiska pamata ierobežot dalībvalstu iespējas izvēlēties konkrētiem tirgus apstākļiem konkrētajā laika posmā piemērotāko nozares pārvaldības modeli.”
LDz uzskata, lai nodrošinātu nozares konkurētspēju, ieviešot jauno ES regulējumu, ir nepieciešams panākt, lai dalībvalstis pašas varētu izvēlēties konkrētiem tirgus apstākļiem piemērotāko nozares pārvaldības modeli vai vismaz noteikt izņēmumu attiecībā uz kravu pārvadātājiem. Tāpat nepieciešams panākt, lai netiktu vēl vairāk birokratizēti infrastruktūras pārvaldītāja biznesa procesi, noraidot jebkādus paplašinātas regulatora pilnvaras un nodrošināt nepieciešamos izņēmumus regulēšanas funkciju centralizācijā, paredzot, ka atbildība par lēmumiem, kur nepieciešama izolētiem tīkliem un tirgiem specifiskas zināšanas vai procedūras, tiek saglabāta attiecīgo dalībvalstu pārziņā.
Koncerns Latvijas dzelzceļš sastāv no valdošā uzņēmuma VAS Latvijas dzelzceļš un piecām meitassabiedrībām – ASLatRailNet, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA LDz Cargo, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDz Infrastruktūra; ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA LDz Ritošā sastāva serviss, kā arī apsardzes uzņēmuma SIA LDz Apsardze.